Demjaņuka neparastais dzīves stāsts presē aprakstīts daudzkārt, un arī pēc viņa nāves 2012. gadā, viedokļi par viņa lomu holokaustā, dalījās. Viņa ģimene uzskata, ka Demjaņuks apsūdzēts nepatiesi, savukārt ebreju kopiena arī pēc viņa nāves uzsvēra, ka "Demjaņuks nomira vainīgs kā Sobiboras nāves nometnes apsargs un tieši tā viņu vajadzētu atcerēties".

Seriāla reklāmas rullītis.

Džons Demjaņuks (ukraiņu: Іван Миколайович Дем’янюк) dzimis 1920. gada 3. aprīlī nabadzīgu ukraiņu zemnieku ģimenē Dubovi Maharinci sādžā. 1940. gadā iesaukts Sarkanajā Armijā. Otrā pasaules kara laikā 1942. gada maijā Krimā nokļuva vācu gūstā. 1952. gadā emigrēja no Vācijas uz ASV, 1958. gadā ieguva ASV pilsonību.

Ierodoties ASV, viņš apgalvoja, ka tika iesaukts padomju armijā un kļuva par vāciešu kara gūstekni.

Viņš noliedza, ka būtu sadarbojies ar nacistiem. 

Izveidojis ģimeni Klīvlendā, kādu laiku dzīvodams tā dēvēto "amerikāņu sapni", 1986. gadā, pēc jaunu pierādījumu "uzpeldēšanas", Demjaņuks tika deportēts uz Izraēlu, kur stājās tiesas priekšā aizdomās par to, ka kara laikā strādājis Treblinkas nāves nometnē Polijā par apsargu ar iesauku "Ivans Baigais". Minētais nacistu nometnes apsargs bija viens no nežēlīgākajiem slepkavām kara laikā - ar zobenu viņš nogrieza gūstekņu degunus, ausis, sieviešu krūtis.

Polijas premjers jau paudis sašutumu, ka seriālā redzamajās kartēs nacistu nāves nometnes ir iezīmētas mūsdienu Polijas teritorijā, kas var radīt iespaidu, ka Polija varētu būt jebkādā veidā atbildīga par nacistu nāves nometnēm, kas tās teritorijā tika izvietotas nacistu okupācijas periodā Otrā pasaules kara laikā. 

Vai tiešām šis parastais automehāniķis, kas ikdienā apmeklē baznīcu, ir minētais nežēlīgais ebreju slepkava?

Izraēlā viņa tiesas prāva pārvērtās par televīzijas šovu, linča tiesu, kurai sekoja ne tikai visa Izraēla, bet visa pasaule. Seriālā minēti galvenie apsūdzības pierādījumi - PSRS specdienestu atrastā Demjaņuka identifikācijas karte, kuru eksperti atzina par viltotu un aculiecinieku liecības, kuras arī vēlāk izrādījās pārāk emocionālas un ar realitāti nesaistītas. Seriālā akcentēts, ka PSRS specdienesti bija ieinteresēti radīt plaisu Amerikas ebreju un ukraiņu komūnās.

1988. gadā viņš tomēr notiesāts uz nāvi, taču pēc pieciem gadiem Izraēlas Augstākā tiesa atcēla nāves spriedumu, jo

izrādījās, ka Demjaņuks tomēr nav Ivans Bargais - minētais apsargs bijis pavisam cita persona - Ivans Marčenko.

Demjaņuks atgriezās ASV.

Tomēr 2001. gadā viņš atkal tika apsūdzēts, šoreiz apsūdzības bija pamatotas - Demjaņuks kara laikā tomēr bijis apsargs Sobiboras, Majdanekas un Floselbirgas nometnēs, tiesa, nav pierādījumu, ka viņš kādu būtu nogalinājis. 2009. gadā viņš tika deportēts uz Vāciju, kura bija ar mieru uzņemt Demjaņuku. Tā paša gada 30. novembrī Minhenē notika tiesas prāva, kurā 2011. gada 12. maijā Demjaņuks tika notiesāts uz pieciem gadiem cietumā. 

Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance. Tiesa nosprieda, ka viņa vainas atzīšanai pietiek ar faktu, ka Demjaņuks esot strādājis koncentrācijas nometnē, lai gan viņa tieša līdzdalība konkrētās slepkavībās nav pierādīta. Eksperti Demjaņuku holokausta kontekstā nodēvēja par "mazu zivi", jeb kā nenozīmīgu personu.

Demjaņuks devās mūžībā formāli būdams nevainīgs.

Vai būdams bruņots apsargs minētajās nāves nometnēs, viņš ir nogalinājis kādu ebreju, mēs iespējams tā arī nekad neuzzināsim.