Fotostāsts: darbs ogļraktuvēs, kuras gruzd jau gadsimtu (6)

TVNET/AP
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Aijaz Rahi / AP

Džhārijas ogļraktuves Indijā gruzd kopš 1916.gada, kad tur aizdegās zeme. Gadu simteņa garumā vietām no pazemes izlien liesmu mēles un gaisā paceļas indīgi dūmi, taču cilvēki tajās strādā joprojām, vēsta aģentūra AP.

Akmeņogles ir viens no Indijas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēkiem, kas nodrošina vairāk pusi no valsts patērētās elektroenerģijas.

Valsts austrumos esošā Džhārija ir Indijas ogļrūpniecības centrs. Pusmiljonam cilvēku tā nodrošina iztiku, vienlaikus iekasējot "nodevas" citos veidos.

Foto: Aijaz Rahi / AP

Jau vairāk nekā simt gadus Džhārijas iedzīvotāji pacieš karstumu, nāvējošus zemes iegruvumus un toksiskas gāzes. Vēl smagāk to uz savas izjūt tie, kuri strādā 260 kvadrātkilometru teritorijā izpletušajās ogļraktuvēs. 

Tā kā Džhārijā jau vairākus gadu desmitus aktīvi noris darbs pazemes ogļraktuvēs, daudzviet zeme kļuvusi nestabila - zemes nogruvumi, kas aprij mājas un citus objektus, nav nekāds retums.

Iedzīvotāju vidū izplatītas tādas slimības kā tuberkuloze, bronhīts un astma. Biežāk dzimst bērni ar deformācijām. Cilvēki iekrīt uguns bedrēs un nomirst.

Foto: Aijaz Rahi / AP

Ņemot vērā veselībai bīstamos dzīves apstākļus, uzņēmums "Bharat Coking Coal Ltd." 2008.gadā izsludināja programmu, kuras ietvaros līdz 2021.gadam bija plānots palīdzēt 53 400 ģimeņu atrast jaunas mājas. Taču līdz 2016.gadam pārcēlušās bija tikai 4000 ģimenes. Šo gadu gaitā ģimeņu skaits, kam vajadzētu pārcelties, sasniedzis vismaz 130 000.

Tuvojoties valdības noteiktajam termiņam, dzīve reģionā ir kļuvusi vēl grūtāka. Darbavietu palicis mazāk. Daudzi jauni cilvēki strādā ogļraktuvēs. Par spīti tam, ka viņi riskē ar savu veselību un dzīvību, ogļrači nopelna mazāk nekā 3,50 eiro dienā.

Foto: Aijaz Rahi / AP
Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu