Tūkstošiem cilvēku Kolumbijā ceturtdien protestē pret prezidenta Ivana Dukes konservatīvās valdības ekonomikas politiku, raisot bažas, ka Kolumbijā varētu izcelties līdzīgi nemieri kā citās Latīņamerikas valstīs.
Demonstrācijas un ģenerālstreiku organizē arodbiedrības un organizācijas, kas pārstāv studentus, lauksaimniekus, sievietes, indiāņus un melnādainos.
Protestu dēļ daļā Bogotas tika traucēta autobusu satiksme, bet citās pilsētās demonstranti aizbarikādējuši ceļus un notikuši vandālisma gadījumi.
Valdība bažījas, ka valstī varētu izcelties līdzīgi nemieri kā Bolīvijā, Čīlē un Ekvadorā, kur neseno protestu laikā dzīvību zaudējuši desmitiem cilvēku.
Duke trešdienas vakarā uzrunā tautai aicināja saglabāt mieru.
Baidoties no vardarbības izcelšanās, valdība īstenojusi stingrus drošības pasākumus, tostarp slēgusi robežas un atļāvusi gubernatoriem un mēriem noteikt komandantstundas.
Bogotā izvietots liels skaits karavīru.
Lai gan prezidents noliedzis šādu plānu esamību, protestētāji uzskata, ka valdība plāno palielināt pensionēšanās vecumu un samazināt minimālo algu jauniem cilvēkiem, un protestē pret šādu politiku.
Protestētāji arī pieprasa palielināt finansējumu universitātēm, līdz galam īstenot 2016.gadā noslēgto pamieru ar Kolumbijas komunistu teroristisko grupējumu FARC un efektīvāk aizsargāt bijušos grupējuma kaujiniekus un līderus, no kuriem daudzus pēdējos gados nogalinājušas bruņotas grupas.
"Šajā valstī valda lielas dusmas," ziņu aģentūrai DPA sacīja kāds 31 gadu vecs mūziķis, kurš pievienojās protestētājiem Bogotā.
"Valdība ir uzgriezusi muguru miera procesam. (..) Es arī neatbalstu ekonomisko sistēmu, kurā atbalstu no valdības saņem tikai lielās kompānijas," sacīja mūziķis.
"Šī valsts jūk laukā pa gabaliem," sacīja 68 gadus vecā vēsturniece Klāra Inese Gerero, kura arī gatavojās piedalīties demonstrācijā.
Viņasprāt, šie protesti ir saistīti ar demonstrācijām citās Latīņamerikas valstīs un liecina par plaisu parādīšanos neoliberālajā sistēmā.
Sistēma, kas balstīta uz "lielā kapitāla" aizsardzību, ir sagrāvusi strādnieku tiesības un cilvēktiesības un tagad saskaras ar krīzi, kas izpaužas daudzās vietās," sacīja Gerero.
Vairāki cilvēki DPA norādīja, ka baidās piedalīties protestos iespējamās vardarbības dēļ.
"Man nepatīk šī valdība, kas neaizstāv nabadzīgos, bet es neuzdrošinos doties laukā uz demonstrāciju," sacīja kāda 21 gadus veca studente.
Duke ir apsūdzējis Venecuēlas valdību, ka tā plāno sūtīt uz protestiem Kolumbijā savus aģitatorus.
Ietekmīgais senators Alvaro Uribe, kurš tiek uzskatīts par Dukes mentoru, sacīja, ka kreiso partiju un organizāciju grupa - Sanpaulu forums - ierosina šādus protestus, lai destabilizētu demokrātijas Latīņamerikā.
Baidoties no protestu pāraugšanas vardarbībā, vairākas Kolumbijas pašvaldības un reģioni aizlieguši alkohola lietošanu un šaujamieroču nēsāšanu, ziņoja raidorganizācija "Caracol".
Vairākās vietās tika slēgtas skolas un universitātes.
Stingrie drošības pasākumi izsaukuši apsūdzības valdībai, ka tā cenšas iebiedēt cilvēkus, lai tie nedodas protestēt.
Dukes kritiķi apgalvo, ka viņa acīmredzamā nevēlēšanās īstenot vairākus nozīmīgus 2016.gadā ar FARC noslēgtā miera līguma punktus, tostarp bijušo kaujinieku reintegrēšanu sabiedrībā un lauku rajonu attīstīšanu, novedusi pie tā, ka daļa bijušo kaujinieku atkal ķērušies pie ieročiem.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka atbalsts Dukem kopš viņa stāšanās prezidenta amatā 2018.gadā ir samazinājies un tagad ir nepilni 30%.