Izmeklējot vīrieša nāvi iespējamas ārstu nolaidības dēļ, policija tuviniekiem melo par medicīniskajām ekspertīzēm (25)

Jānis Raimonds Kancāns savulaik bija sporta pedagogs Medicīnas institūtā un Policijas akadēmijā. Jaunībā viņš bija profesionāls sportists. Turpināja skriet un dzīvot aktīvu dzīvesveidu arī pārsniedzot 70 gadu slieksni, vēsta raidījums.

Pirms  trim gadiem Kristīnes Mūrnieces tēvam labajā kājā atklāja nopietnus asinsrites traucējumus.Tiem progresējot, Stradiņu slimnīcā izlēma pacientam kāju amputēt. Pirmā pēcoperācijas nedēļa pagāja bez komplikācijām. 

Taču drīz slimnieks palika apātisks, zaudēja ēstgribu. Brūce nedzija. Organismā izplatījās infekcija. Antibakteriālā terapija nedeva rezultātus. Meita runāja ar ārstējošo ārsti - rezidenti Sintija Lapsu. Viņa mierināja, ka ārstēšana notiekot pēc plāna.

Infekcijas perēkli sastrutojošajā amputētajā kājas brūcē ārste-rezidente nolēma likvidēt ķirurģiski.Kopš šāda lēmuma  pagāja divas garas dienas. Kancānu operācijas zālē ieveda pusnaktī ar kavētu samaņu.Neskatoties uz sirdsdarbības traucējumiem, un būtiski zemo asinsspiedienu, anesteziologs Dainis Seimuškins ievadīja vispārējo narkozi un Kancāna sirds apstājās. Pacientu atdzīvināja, bet skābekļa bads bija izraisījis neatgriezeniskus bojājumus  smadzenēs. Viņa dzīvību vēl mākslīgi uzturēja divas nedēļas. Līdz sirds apstājās. Uz visiem laikiem.

Ārsti rezidenti strādā sertificētu ārstu uzraudzībā. Pacienta Kancāna gadījumā tas bija ķirurgs Andis Lēmanis.

Ārstu Lēmani sastopam  iznākot no rezidentu telpas. Viņš konkrēto gadījumu labi atceras.

Ieraksti medicīnas dokumentos daktera Lēmaņa teikto neapstiprina. Anesteziologs pēc operācijas raksta— “Operācija atcelta. Pacients galēji smagā stāvoklī pārvests uz Reanimāciju. Arī Kancāna medicīniskajā kartē Lēmaņa pašrocīgi ierakstītais liecina- liktenīgajā naktī pacienta stāvoklis pēc atdzīvināšanas ieplānoto revīziju nepieļauj.

Lai noskaidrotu, vai notikušajā nav saskatāma iespējama ārstu nolaidība Kristīne Mūrniece, konsultējoties ar ģimenē esošajiem mediķiem, nolēma vērsties policijā. Lietu ierosināja pagājušā gada sākumā. Pusgadu vēlāk Kristīni Mūrnieci uzaicināja uz policijas iecirkni, taču tur atklājas, ka pavēsti sūtījusī inspektore strādā nu jau citā iecirknī.

Izmeklētāji nomainījās vēl vairākas reizes. Šajā vasarā mirušā pacienta meita rakstīja nu jau ceturtajai izmeklētājai Kristīnei Biļecka lūgumu sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu, lai nepieļautu procesa novilcināšanu. Izmeklētāja pieņēma lēmumu informāciju nesniegt, jo lietā neesot pabeigts ne Veselības inspekcijas izvērtējums, ne tiesu medicīniskā ekspertīze. Tā nebija taisnība, Inspekcija savu darbu bija pabeigusi jau pirms pusgada, arī ekspertīzē bija zināms rezultāts.

Arī amatā augstāks Rīgas tiesas apgabala Virsprokurors Armīns Meisters nav konstatējis, ka policistes ziņotais būtu pretrunā krimināllietas materiāliem. Viņš uzskata, ka policiste nav jāsoda, esot  pietiekami pieļauto trūkumu pārrunāt.

Noilgums Mūrnieces tēva lietā ir pieci gadi. Trīs no tiem jau pagājuši. Mirušā pacienta meita vairākkārt lūgusi sevi lietā atzīt par cietušo. Tas ļautu viņai ne vien efektīvi piedalīties izmeklēšanā , bet arī pieteikt noraidījumu kriminālprocesu veicošām amatpersonām. Tomēr viņai šādas tiesības liedz.

Pārdaugavā atrodas divas lielās universitātes slimnīcas. Visas pret šo ārstniecības iestāžu ārstiem rosinātās lietas nonāk vienā Zemgales policijas iecirknī.

Virsprokurors ar 18 gadu pieredzi atsakās skaidrot, kāpēc maldinošo informāciju sniegušās policistes darbu sauc par vispusīgu un objektīvu. Arī augstākā likumību uzraugošā amatpersona mūsu valstī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers interviju atteica. Es citēšu viņa rakstisko atbildi : ”ņemot vērā, ka ģenerālprokurors kriminālprocesā nerealizē ne uzraudzības, ne kontroles funkcijas, nav likumīga pamata komentāra sniegšanai.

Šobrīd rit pārbaude par šo lietu un jebkāda viedokļa paušana var tikt novērtēta kā pārbaudes ietekmēšana”.

Policijas nevēlēšanās atzīt mirušā pacienta meitu par cietušo šajā turpat divu gadu izmeklēšanā dod Kristīnei Mūrniecei tiesības vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Un tās iznākums ir tikpat kā  skaidrs, norāda raidījums.