Honkongas pašvaldību vēlēšanās uzvarējuši demokrātijas atbalstītāji
Papildināts

FOTO: AP/Scanpix

Honkongas rajonu padomju vēlēšanās demokrātijas atbalstītāji guvuši pārliecinošu uzvaru, pirmdienas rītā liecina balsu skaitīšanas rezultāti un ziņo Honkongas mediji.

Honkongas līdere Kerija Lama solīja "pazemīgi ieklausīties" vēlētāju viedoklī. Demokrātijas atbalstītāju netipiski labie rezultāti rajonu padomju vēlēšanās ir pazemojoša sakāve Pekinai un Lamai, kura ir noraidījusi protestētāju aicinājumus uz reformām un apgalvojusi, ka klusējošais vairākums atbalsta viņu un ir noskaņots negatīvi pret protestu kustību.

"Valdība noteikti pazemīgi ieklausīsies pilsoņu viedokļos un rūpīgi tos pārdomās," sacīja Lama. Taču ko tieši viņa grasās darīt, Lama neatklāja, bet oponenti jau aicinājuši viņu piekrist piecām prasībām, ko izvirzījuši protestētāji, tostarp sarīkot tiešas vēlēšanas Honkongā.

Honkongas mediji ziņo, ka  prodemokrātisko partiju kandidāti izcīnījuši 388 no 452 deputātu vietām, par kurām norisinājās cīņa svētdien notikušajās vēlēšanās. Pekinas atbalstītie politiķi izcīnījuši tikai 59 vietas un piecas vietas ieguvuši neatkarīgie kandidāti.

Tādējādi demokrātijas atbalstītājiem varētu būt vairākums visu 18 Honkongas rajonu padomēs, kuras visas iepriekš kontrolēja Pekinas atbalstītās partijas.

Savas vietas zaudējuši vairāki ietekmīgi Ķīnas centrālās valdības atbalstītie politiķi.

Īpaši lielus panākumus prodemokrātiskie kandidāti guvuši apkaimēs, kur norisinājušies visintensīvākie pret valdību vērstie protesti.

"Vēlētāji izmantoja vismierīgāko veidu, kā darīt zināmu valdībai, ka mēs nepieņemsim Honkongas kļūšanu par policejisku valsti un autoritāru režīmu," norādīja Honkongas lielākās antiištablismenta partijas - Demokrātiskās partijas - priekšsēdētājs Vu Čivais, uzsverot, ka valdībai ir jārēķinās ar sabiedrības viedokli.

Darba partija, kas arī atbalsta demokrātiskas pārmaiņas, pauda viedokli, ka šādus vēlēšanu rezultātus darījuši iespējami protestētāju "sviedri, asinis un asaras".

Lai gan protesti, kas turpinās jau kopš jūnija sākuma, noveduši pie Honkongas ekonomikas lejupslīdes, ko daļēji izraisījis tūristu skaita kritums, vēlēšanu rezultāti liecina, ka demokrātijas atbalstītāji joprojām bauda lielākās daļas honkongiešu simpātijas.

Protestu kustībai izdevies arī veiksmīgi mobilizēt jaunus vēlētājus, un kopš protestu sākuma kā vēlētāji reģistrējušies vairāk nekā miljons honkongiešu, kas līdz šim to nebija darījuši.

Vēlēšanu komisijas vēsta, ka no 4,1 miljona balsstiesīgo vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 2,9 miljoni vēlētāju jeb 71%, un tā ir rekordaugsta vēlētāju aktivitāte.

Kopš jūnija Honkongā notiek plaši protesti, kuros pilsoņi pieprasa plašāku demokrātiju un tiesības, un vēlētāju augstā aktivitāte tiek skaidrota ar pilsoņu vēlmi noraidīt Ķīnai lojālos kandidātus.

Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām. Tāpat demonstranti pieprasa neatkarīgu izmeklēšanu par policijas pārmērīgo agresiju pret protestētājiem.

Honkongas pilsoņi vēlās panākt arī tiesības tieši ievēlēt teritorijas vadību, kas pašlaik tiek izraudzīta Pekinā. Rajonu padomju vēlēšanas līdz šim bijusi lielākā tiešā balsojuma iespēja Honkongā.

Tomēr šīs vēlēšanas nav tikai simboliskas, jo daļa no kandidātiem nākamgad gaidāmajās Honkongas parlamenta vēlēšanās tiks izraudzīti no rajonu padomju deputātiem. No viņu vidus tiks izraudzīti arī 117 no 1200 Pekinas kontrolētās elektoru kolēģijas locekļiem, kuriem jāievēl Honkongas izpildvaras vadītāju.

Vēlēšanu rezultāti nav nekas cits kā revolūcija, uzskata Honkongas politisko notikumu analītiķis Vilijs Lams, norādot, ka vēlētāji acīmredzami noraidījuši Honkongas administrāciju un Pekinas politiku pret Honkongu.

"Protestētāji uzskatīs šo apbrīnojamo uzvaru par tautas dotu mandātu, tādēļ viņi cīnīsies stiprāk. Bet tajā pašā laikā no Pekinas nebūs nekādas piekāpšanās, tāpēc neapmierinātība pieaugs," ziņu aģentūrai AFP norādīja Lams.

Pekina vēlēšanu rezultātus vēl nav komentējusi, bet Ķīnas ārlietu ministrs vizītē Japānā uzsvēra, ka Honkonga ir daļa no Ķīnas un tas nemainīsies.

Bijušajai britu kolonijai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma, bet tās pilsoņiem paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam Honkongai garantē Londonas un Pekinas vienošanās par tās atdošanu Ķīnas valdījumā.

Uz augšu