Kazāks: Latvijas Bankas padomei būtu jāpārņem valdes funkcijas

Viņš iezīmēja kopumā četras galvenās lietas, kuras būtu nepieciešamas, lai Latvijas Banka būtu jaudīgs pamats Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Tostarp Kazāks minēja, ka ir daudzas lietas, kuras Latvijas Banka var darīt lētāk, nesamazinot kvalitāti. "Efektivitātes uzlabošanas iespējas ir, un tās attiecas ne tikai uz bankas atsevišķām struktūrām, bet arī uz bankas vadību. Vadības darbinieku skaitu noteikti var samazināt, sākot jau ar pašu augstāko," pauda Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijas Bankā šobrīd ir divu līmeņu pārvaldība - padome un valde, taču nākotnē padome varētu pārņemt valdes funkcijas. "Man šķiet, ka būtu mērķtiecīgi nākotnē virzīties uz viena līmeņa pārvaldību, kur paliek padome un tā pārņem valdes funkcijas. Mazāks cilvēku skaits bankas augstākajā vadībā būtu gan finansiāli efektīvāk, gan arī lēmumu pieņemšana būtu ātrāka un šī pārvaldības struktūra līdz ar to būtu demokrātiskāka," pauda Kazāks.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas Banka var sniegt krietni lielāku atbalstu ekonomikai, piemēra, tehnoloģiju jomā. "Latvijas Banka var būt krietni jaudīgāks atbalsts Latvijas ekonomikai, attīstot starpbanku maksājumus, veicinot zibmaksājumus, darot ekonomiku efektīvāku un ienākumus iedzīvotājiem potenciāli lielākus. Tas attiecas arī uz diskusiju sabiedrībā - centrālajai bankai jābūt atvērtākai, kurā ieklausās un kura ieklausās," sacīja Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka var būt arī spēcīgāks mugurkauls Latvijas finanšu sistēmai. "Jau ir ieskicēti iespējamie risinājumi par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai. Manuprāt, tas ir saprātīgs risinājums. Apvienojot šīs funkcijas zem Latvijas Bankas jumta, es domāju, atbalsts Latvijas ekonomikai finanšu sektora izaugsmes ziņā nākotnē būtu krietni skaidrāks un spēcīgāks," teica Kazāks.

Viņš arī piebilda, ka Latvijas Bankā šobrīd ir apmēram 480 darbinieku, bet FKTK ir apmēram 180 darbinieku, savukārt, ja šīs divas institūcijas tiktu apvienotas, četru gadu laikā darbinieku kopējais skaits varētu samazināties līdz apmēram 520.

Savukārt kā ceturto veicamo darbu, Kazāks minēja darbu Eiropā. "Latvijas Banka ir ar vienu balsi, tāpat jebkura cita eirozonas valsts, un piedalīties eirozonas monetārās politikas diskusijās ir absolūti svarīgi, lai tiktu pieņemti pareizi lēmumi, lai Latvijas balss tur būtu pārstāvēta, jo spēcīga eirozona nozīmē arī spēcīgu Latvijas ekonomiku," sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka Latvijas Bankai ir jābūt plaši iesaistītai diskusijās par ekonomiku. "Centrālā banka nedrīkst būt kā tāds ziloņkalna tornis, kas ik pa brīdim paver slēģus, pasaka kaut ko un pēc tam atkal attālinās. Centrālajai bankai ir jābūt iesaistītai diskusijās par ekonomiku, skaidrojot ekonomiku, skaidrojot centrālās bankas lēmumus, klausoties, kas ekonomikā ir svarīgi ikdienā," pauda Kazāks.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Saeimas Prezidija un Frakciju padomes lemtajam piektdien, 22.novembrī, sākas periods, kurā līdz 29.novembrim jāizvirza kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku" centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit parlamentāriešu ierosinājuma.

Līdz šim starp Latvijas Bankas prezidenta amata iespējamajiem kandidātiem minēti Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka un bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps, kuri ir apliecinājuši gatavību ieņemt šo amatu un jau tikušies ar atsevišķām partijām.

Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21.decembrī.