Sestdien, 30.novembrī, pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas Cēsīs pieminēs holokaustā iznīcināto Cēsu ebreju kopienu, informēja ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" atbalsta fondā.
Priekšpusdienā plkst.12 nama Pils ielā 12 pagalmā tiks atklātas nacistiskā okupācijas režīma upuriem veltītas piemiņas plāksnes, kuras turpmāk ar nogalināto ebreju vārdiem papildinās Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības 2015.gadā izveidoto komunistiskā okupācijas režīma upuru piemiņas sienu.
Piemiņas plāksnes izgatavotas ar Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs" finansiālu atbalstu projektā "Holokaustā iznīcināto Cēsu ebreju piemiņas saglabāšana".
Plākšņu atklāšanas ceremonijā piedalīsies Vācijas vēstnieks Latvijā Nikolajs fon Šepfs, Izraēlas Vēstniecības misijas vadītāja vietniece Adi Maoza, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) un muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.
"Abu totalitāro režīmu upuru piemiņas kopšana ir nepieciešama mums, kas dzīvojam šodien un veidojam Latvijas rītdienu, jo tā palīdz apzināties, cik svarīgi ir nosargāt demokrātiju", uzsver ceremonijas rīkotāja un ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" atbalsta fonda pārstāve Elīna Kalniņa, "pirms nacionālsociālistiskās okupācijas Cēsīs tāpat kā citās Latvijas mazpilsētās bija ebreju kopiena, kura holokaustā tika pilnībā iznīcināta. Mūsdienās par Cēsu ebrejiem zināms gaužām maz."
Pateicoties Latvijas Universitātes Judaikas centra apkopotajai informācijai, izdevies noskaidrot 41 Cēsu ebreju kopienai piederīgā upura identitāti, dzimšanas un nāves datus, kā arī nogalināšanas vietu. Izpētītais liecina, ka tad, kad nacionālsociālistiskās okupācijas varas iestādes 1941.gada 30.novembrī un 8.decembrī īstenoja Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju masu slepkavības Rumbulas mežā, tajā tika izdzēstas arī Cēsu ebreju dzīvības, taču lielākā daļa Cēsu ebreju kopienai piederīgo tika nošauti jau 1941.gada augusta sākumā īstenotajā iznīcināšanas akcijā vien dažus kilometrus no Cēsīm, mežā pie Niniera ezera, tagadējā Priekuļu novada teritorijā.
Pēc Otrā pasaules kara vietējā avīzē, kas tiecās atmaskot nacistu noziegumus Cēsīs, tika publicēta informācija, ka 1941.gada augustā esot izdzēstas apmēram 200 ebreju un 50 citām tautībām piederīgo dzīvības, taču nogalināto identitātes netika apzinātas. 1970.gadā masu slepkavības vietā tika uzstādīta plāksne ar uzrakstu "Fašistu terora upuru kapi. 1941".