ASV bāzētā domnīca Rand Corporation ir publicējusi pētījumu ar nosaukumu Exploring the Role Nuclear Weapons Could Play in Deterring Russian Threats to the Baltic States. Tajā ir ietverti vairāki interesanti domu graudi par potenciālo taktisko kodolieroču izmantošanu bruņota konflikta gadījumā Baltijas valstīs. Tā ietvaros ir arī apspēlēti scenāriji, kuru ietvaros tos lietot gatava būtu Krievija.
Uzziņai: Taktiskie kodolieroči
Taktiskie, jeb nestratēģiskie kodolieroči ir speciāli paredzēti izmantošanai kaujas laukā, lai atbalstītu draudzīgus konvencionālus spēkus. Atšķirībā no to lielajiem brāļiem - stratēģiskajiem kodolieročiem, taktiskajiem kodolieročiem ir ievērojami mazāka jauda un rādiuss. Līdz ar to, tie netiek izmantoti uzbrukumiem ienaidnieka objektiem, kuri atrodas tālu no frontes līnijas (piem. bāzes, pilsētas, rūpnīcas). To speciālitāte ir vairāk lokālu mērķu iznīcināšana.
Pētījuma autori atsaucas uz 2015. gadā izdotu publikāciju Krievijas zinātniskajā žurnālā - «Kara doma» Voennaya Mysl’. Tā ietvaros ir aprakstīta taktisko kodolieroču lietošana no Maskavas skatu punkta.
Pirmkārt, pētījuma autori vērš uzmanību uz pašsaprotamo – Krievija izmantos kodolieročus tad, ja NATO tos uzbrukuma vajadzībām izmantos pirmie. Šajā gadījumā runa ir par proporcionālu atbildi pretinieka veiktajām darbībām. Tomēr tas nekādā gadījumā nebūtu vienīgais iemesls Maskavai ķerties pie šādiem masu iznīcināšanas instrumentiem.
Otrais iemesls ir saistīts ar savlaicīgu Kremļa sapratni, ka tā pretinieks gatavo pret to vērstu kodoluzbrukumu.
Tādā gadījumā Krievija var izvēlēties atbildēt preventīvi un uzbrukt pirmā. Tas savā ziņā var tikt sasaistīts arī ar trešo akcentēto scenāriju. Tā ietvaros Maskava būtu gatava pielietot kodolieročus, ja pieaugtu masveida precizitātes trieciena draudi. Nezinātājam, ar precizitātes triecienu militārajā literatūrā apzīmē mērķa neitralizēšanu tādā veidā, kura ietvaros notiek maksimāla izvairīšanās no liekiem upuriem un bojājumiem.