Mīklainie nāves gadījumi sektā! Eksperts par Pirmo evaņģēlisko Jēzus draudzi (31)

Pēc tam, kad publisku sašutumu izraisīja traģisko mājdzemdību krimināllieta, Draudzes locekļi sāka stāstīt par citiem nāves gadījumiem. Ir ziņas, ka Draudzes spiediena rezultātā slimnīcu atstājis un bez medikamentiem palicis kāds vīrietis, ko vēlāk atraduši noslīkušu Ogres upē. Mokas pēc lūzumiem cietusi un vēlāk mirusi kāda sieviete. Sniegta informācija par vairākiem spontānajiem abortiem mājas apstākļos. Kriminologs norāda, ka tiesībsargātājiem jāpievērš uzmanība arī senākiem gadījumiem. 

Gadījums pirms 14 gadiem

Spontāni aborti, mīklaini nāves gadījumi, aizliegums lietot zāles un vērsties pie ārsta, - tāda gadiem, iespējams, bijusi Pirmās evanģēliskās draudzes, šobrīd vairāk nekā 170 locekļu, tostarp 45 bērnu, dzīve. Kvalificētas medicīniskās palīdzības vietā viņi izmanto lūgšanas.

Bērniem skolā liedz zīmēt dzīvniekus, piedalīties pasākumos, ja to nosaukumā pieminēts, piemēram, vārds "raganiņa", braukt uz olimpiādēm.

To medijiem stāsta liecinieki.

Tikmēr Zemgales rajona tiesā turpina izskatīt krimināllietu par grūtnieces neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez medicīniskas palīdzības, kā rezultātā sieviete un mazulis mira. Apsūdzēti trīs sektas adepti.

Tomēr šis nav pirmais gadījums, kad Pirmā evanģēliskā draudze nonāk mediju redzeslokā saistībā ar aizliegumu tās adeptiem saņemt medicīnisko palīdzību. 2005. gadā “Latvijas avīze” publicēja stāstu par 46 gadus veco Vēsmu Mūrnieci, kura atlaba pēc smagas operācijas. Draudzes locekļi sievietei nebija ļāvuši apmeklēt ārstus, līdz rezultātā viņa nonāca slimnīcā smagā stāvoklī.

Lai gan viņai bija vīrs un seši bērni, slimnīcā sievieti neviens neapmeklēja, jo sektanti uzskatīja, ka viņa nodevusi ticību. 

Vēsma tolaik žurnālistam atklāja, ka apprecējusies nevis aiz mīlestības, bet kā viduslaikos - vīru viņai atradusi Draudze. Tā arī dzimuši bērni - viena aiz otra. 

Vien askētiska kapu kopiņa

Lietā, ko turpina izskatīt Jelgavā, Zemgales rajona tiesā, apstākļi bija sekojoši: 14.maijā 21 gadu vecajai sievietei sākās dzemdības, viņas 25 gadus vecais vīrs Renārs un 51 gadu vecais tēvs Valdis Simsons turēja grūtnieces kājas, ielika viņai mutē karoti, tādējādi nolaužot zobu. Dzemdības mēģināja pieņemt arī Pirmās evanģēliskās Jēzus draudzes līdera, kā viņš pats sevi devēja “Svētā Gara”, Jāņa Dāvida sieva Solvita Dāvida. Medicīniskās izglītības nevienam nav.

Dzemdības bija smagas, jaunā sieviete krita nemaņā, sekoja krampji. Bērns piedzima miris, bet māte nākamajā dienā vēma zaļas gļotas, gārdza un rezultātā nomira no vissmagākās grūtniecības toksikozes formas - eklampsijas.  Tā vietā, lai izsauktu ātro palīdzību, viņas tēvs un vīrs pamatīgi lūdzās.

Tagad Valdis Simsons, Solvita Dāvida un Renārs Jēgermanis sēž uz apsūdzēto sola Zemgales rajona tiesā Jelgavā. Personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 137. un 141. panta 2. daļas jeb par neatļautu ārstniecību un atstāšanu bez palīdzības, par ko draud cietumsods līdz astoņiem gadiem.

Jaunās sievietes kapa vieta ir askētiska, jo Draudzē uzskata, ka krusts vai kapakmens ir ārišķības. Daži no lieciniekiem sarunās ar medijiem vērš uzmanību uz to, ka apsūdzētie neizrāda nekādu nožēlu, jo šajā Draudzē valda uzskata, ka  “viss ir Dieva rokās”.

Arī sievietes un mazuļa nāve  “bija Dieva griba”. 

Ar "svešajiem" nerunā

“Sektu darbība ne vienmēr ietver antisociālus elementus, lai gan šīs sociālās grupas ir noslēgtas, atdalījušās, distancētas no sabiedrības, tajās valda noteikta normatīva sistēma, ir garīgais līderis,” iesāk profesors Andrejs Vilks. 

“Tomēr šajā gadījumā jārunā par destruktīvu organizāciju, kas grauj un destabilizē ģimenes un individuālās vērtības, veido mentālu destabilitāti, aizliedz lietot medikamentus un informācijas avotus no ārpasaules,” turpina profesors Pirmo evanģēlisko Jēzus draudzi raksturojot kā totalitāru sektu.

Draudzes pārstāvji medijiem pauduši, ka sektā notikusi zombēšana - viņi mudināti pārdot īpašumus, dzīvot kopā vienā mājā, strādāt kopā kā kolhozā. 

“Ir jāvērtē arī tas, kā Draudzes locekļi tika iespaidoti ekonomiski - viņiem bija jāpārdod mājas, bizness, īpašumi un resursi jāiegulda sektā,” turpina kriminologs.

Draudzei nav mācītāja, bet ir "svētais gans" - Jānis Dāvids, kurš vēlējās, lai viņu dēvē par Svēto Garu. Kopš tiesvedības sākuma viens no bijušajiem SIA “Svētes maize” īpašniekiem, plašākai sabiedrībai pazīstams kā maiznieks, slēpjas un no sarunām izvairās. Arī pārējie Draudzes adepti ar “svešajiem” nerunā. 

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Andrejs Vilks norāda, ka konkrētajā sektā ir hiearhiska struktūra - draudzes līderis, kuram jāpakļaujas. Un tas nozīmē, ka sektas ideoloģijai ir totalitārs raksturs.

“Destruktīva organizācijas, kas destabilizē ģimenes vērtību sistēmu,” vērtē eksperts, norādot, ka bez šaubām Draudzei ir arī pozitīvas iezīmes, bet negatīvās piesaka sevi skaļāk un pārliecinošāk. 

Andrejs Vilks saka, ka, visticamāk, konkrētā organizācija atradās tiesībsargājošo struktūru redzeslokā, bet kamēr tā neapdraud valsts un sabiedrības drošību, tās pārstāvji var dzīvot, kā vēlas. Viņš atgādina, ka pēc gadsimtu mijas jaunās reliģiskās kustības un sektas tika fiksētas, pētītas tendences tajās un veikta uzraudzība.

Piemēram, Garīgo lietu pārvaldes paspārnē darbojās Jauno reliģisko kustību, sektu un kultu pētīšanas padome. Ar laiku pētniecības un pārraudzības struktūras tika likvidētas. 

Bērni nedrīkst zīmēt dzīvniekus

Andrejs Vilks īpašu uzmanību vērš uz to, ka sektā šobrīd ir 45 nepilngadīgie. Dažādos Latvijas novados Draudzes locekļi dzīvo tā sauktajās kopmājās - vairākas ģimenes vienā lielā mājā. Pagastos, kur atrodas kopmājas, stāsta, ka Draudzes pārstāvji dzīvo noslēgti, ar apkārtējiem kontaktējas maz, uzvedas dīvaini, piemēram, sievietes vienmēr nēsā plašus, garus svārkus, matus saņem copē vai sapin bizē. Vienā no pašvaldībām stāsta par ģimeni, kas pirms dažiem gadiem pārdevusi īpašumu Mežaparkā un pārcēlusies uz laukiem. Pārbūvētajā muižas ēkā kopā ar vecākiem dzīvo trīs bērni, kas mācās vietējā pamatskolā. “No normālu cilvēku viedokļa, viņiem ir dīvaini uzskati. 

Piemēram, vecāki bērniem skolā aizliedz zīmēt dzīvniekus, drīkst zīmēt tikai mašīnas.

Bērniem neļauj piedalīties pasākumos ārpus nodarbībām, neļauj doties uz olimpiādēm. Kad skolā iestudēja vācu rakstnieka Otfrīda Preislera populāro grāmatu “Mazā raganiņa”, ar kuru uzaugušas vairākas paaudzes, Draudzes locekļu bērni kopā ar pārējiem nedrīkstēja tajā piedalīties. Tomēr bērni iekļaujas mācību procesā, skolu nekavē, tāpēc pārmetumiem nav iemesla,” stāsta pagastā. Ne pašvaldības sociālajam dienestam, ne Bāriņtiesai neesot pamatota iemesla apsekot ģimenes. Draudzes locekļi saimniekojot mājās - ne pagastā, ne pilsētā nestrādājot. 

Andrejs Vilks komentē: “Kāda ir Bāriņtiesu loma?

Vai šie bērni tiek vakcinēti, vai viņiem tiek nodrošinātas visas medicīniskās pārbaudes, vai viņiem ir viss pilnvērtībai attīstībai? Kāda turpmāk būs šo bērnu izaugsme, karjera?

Ja viņiem Draudze liedz iegūt medicīnisko izglītību un veidot karjeru medicīnā, tā ir cilvēktiesību ierobežošana.” 

Eksperts saka, ka tieši pašvaldībai jābūt vērīgai un jāvērtē, vai bērniem ir atbilstoši apstākļi. “Ja Draudzes locekļi dzīvo kopā mājā, kurā ir desmit guļamistabas - vai tas ir pieņemams?” 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gorbunova skaidro, ka līdz brīdim, kad Draudze nokļuva tiesībsargājošo iestāžu un mediju uzmanības lokā, informācija par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem tajā nav saņemta.

Tomēr nesen Jelgavas novada Bāriņtiesa saņēmusi informāciju no pedagogiem, ka vairāki Draudzes bērni skolu apmeklē neregulāri.

VBAI pārstāve saka, ka tieši pedagogiem pirmajiem jāpamana izmaiņas bērna veselībā vai psihoemocionālajā stāvoklī. Ja bērns labi mācās, bet vecāki viņam neļauj piedalīties olimpiādēs, skolas pasākumos un doties kopā ar citiem ekskursijā – tas ir pamats pievērst ģimenei pastiprinātu uzmanību.

Tikmēr bērnu vakcinācija ir brīva vecāku izvēle.

Noslēgumā jautāts par piemērotāko sodu trim apsūdzētajiem, kas atstāja grūtnieci bezpalīdzīgā stāvoklī, Andrejs Vilks saka, ka sods šajā gadījumā neatrisinās situāciju pēc būtības. “Būtu jārunā par atbildību - morālu, emocionālu, psiholoģisku.

Ir gājusi bojā jauna sieviete un mazulis - domāju, ka viņas vīrs, tēvs un Draudze pārdzīvo. Atbildība individuālā un grupas līmenī ir realizējusies.

Būtu jāmaina Draudzes vērtību sistēma un ideoloģija, jāskaidro, ka tās rezultātā iet bojā cilvēki,” saka Andrejs Vilks, piemetinot, ka aizliegums Draudzei darboties nebūtu izeja, jo, ja cilvēki vēlētos, viņi tāpat veidotu grupas uz šīs doktrīnas pamata. 

Evaņģēliskā Jēzus Draudzes saknes meklējamas 18.gadsimtā, pēc tam 19.gadsimta nogalē. Pēc tam “Sātans nesnauda”, “grēki kļuva aizvien smagāki” un 1936. gadā Kārļa Ulmaņa valdība uz sūdzību pamata draudzi slēdza. 20. gadsimta 90. gados, draudze sašķēlās - daļa draudzes kļuva par Pirmo evanģēlisko Jēzus draudzi. Abas draudzes nesadarbojas.