Igaunijā vērtēs brīvo tirgu aptieku sektorā

Medikamenti aptiekā

FOTO: LETA

Trīs partiju veidotās Igaunijas valdības koalīcijas darba grupa aptieku reformas izvērtēšanai principiāli vienojusies, ka pašreizējā veidolā reforma 1.aprīlī spēkā nestāsies un tajā ir jāveic grozījumi, lai veidotu brīvu tirgu aptieku sektorā, vēsta laikraksts "Postimees". 

"Koalīcijas trīs partijām ir nopietna vēlme atkārtoti skatīt šo likumu [Igaunijas parlamentā] Rīgikogu," pēc darba grupas sanāksmes pirmdien sacījis Teniss Melders no Centra partijas. 

Līdz šim ir runāts par trim veidiem, kā varētu pārvarēt strupceļu saistībā ar aptieku reformu, bet tagad nolemts, ka reforma nestāsies spēkā pašreizējā formātā. Tāpat atbalsta vairs nav iespējai virzīt reformu ar izmaiņām. Tas nozīmē, ka palikusi vien iespēja atcelt visus ierobežojumus un aptieku tirgu padarīt brīvu.

Tas nozīmētu, ka nākotnē bezrecepšu medikamentus Igaunijā varētu iegādāties arī degvielas uzpildes stacijās un pārtikas veikalos. 

"Ņemot vērā iesaistītās puses un vispārējo politisko ainavu Rīgikogu, tāda tirgus liberalizācija varētu atbilst parlamenta vairākuma vēlmēm," teicis Melders. 

Darba grupas loceklis Prīts Sibuls no partijas "Tēvzeme" gan paziņoja, ka oficiāla vienošanās nav panākta, taču ir cerība šādu vienošanos panākt nākamnedēļ. 

Sibuls piebilda, ka aptieku tirgus liberalizācijai ir vairākas nianses, par kurām vēl ir jārunā. 

Savukārt Melders pauda, ka jebkurā gadījumā valsts turpinās regulēt medikamentu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgus cenas.

"Attiecībā uz liberalizāciju mēs runājam par īpašumtiesību ierobežojumu atcelšanu, zināmu prasības par farmaceitiem [kā aptieku īpašniekiem] atcelšanu un par to, kam un kur var pārdot farmaceitiskās zāles," klāstīja Centra partijas politiķis. 

Pagaidām vienprātības par aptieku reformu nav pat valdošās Centra partijas rindās, jo sociālo lietu ministrs Tanels Kīks joprojām vēlas, lai reforma stātos spēkā tieši tā, kā tā ir likumā paredzēta. Tas nozīmē, ka no nākamā gada aprīļa medikamentu vairumtirgotājiem nedrīkstētu piederēt aptiekas un visās aptiekās vismaz 51% kapitāldaļu būtu jāpieder farmaceitiem. 

"Es personīgi esmu stingri pārliecināts, ka aptieka nav parasts veikals. Aptieka ir veselības aprūpes iestāde, un tādēļ ir jābūt skaidriem ierobežojumiem un prasībām, kas attiecas uz aptieku tirgu," teica Kīks. 

Ministrs norādīja, ka pilnīga liberalizācija nozīmētu citādu aptieku tirgu. 

"Tā nebūtu uz veselības aprūpi koncentrēta pieeja, bet sāktu dominēt peļņas argumenti," viņš paziņoja. 

Aptieku tirgus liberalizāciju varētu atbalstīt parlamenta opozīcija. Piemēram, Reformu partijas pārstāvis un bijušais sociālo lietu ministrs Hanno Pevkurs paudis, ka prasība farmaceitiskās zāles pārdot tikai aptiekās nav pamatota. 

"Es neizslēgtu iespēju, ka vienkāršākie pretsāpju līdzekļu pieejamība uzlabojas. Tas neattiektos uz visiem bezrecepšu medikamentiem, bet vispirms uz bezrecepšu medikamentiem ar pretsāpju iedarbību. Tas ir diskusiju jautājums, kur mēs novelkam līniju," sacīja Pevkurs. 

Savukārt bijusī veselības un darba lietu ministre  Rīna Sikuta no Sociāldemokrātiskās partijas sacīja, ka bezrecepšu zāļu pārdošanai arī, piemēram, pārtikas veikalos, varētu būt arī negatīvas blaknes. Viens no iemesliem, ko minēja Sikutae, ir tas, ka aptiekām būtu jāuzņemas tikai recepšu medikamentu tirdzniecība, ja bezrecepšu zāles pārdos, piemēram, degvielas uzpildes stacijās un lielveikalos. Vēl viens iemesls ir informētība, jo arī, piemēram, paracetamolu, var pārdozēt, viņa uzskaitīja. 

Bija plānots, ka aptieku reforma Igaunijā spēkā stāsies nākamā gada 1.aprīlī, paredzot medikamentu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nodalīšanu, un aptieku kapitāldaļu vairākumam būtu jābūt farmaceitu kontrolē. 

2014.gadā Igaunijā tika apstiprināti grozījumi Farmācijas likumā, kas paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa vispārējo pakalpojumu aptiekās vairākuma daļām jāpieder farmaceitiem, kuriem uzņēmumā jābūt noteicošai ietekmei. 

Vienam farmaceitam drīkstētu piederēt ne vairāk kā četras aptiekas teritorijās, kur ir liels pieprasījums, jeb kopienās, kur iedzīvotāju skaits ir vismaz 4000. Lauku teritorijās, kur pieprasījums ir mazs, aptieku īpašniekiem ierobežojumi nav noteikti. 

Grozījumi tika pieņemti ar nolūku ir stiprināt farmaceitu lomu veselības aprūpes sistēmā, nodrošināt profesionālu aptieku pakalpojumu attīstību un samazināt biznesa interešu ietekmi uz aptieku pakalpojumiem.

Uz augšu