Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) tikai vienā lietā pret Latviju par labu iesniedzējam no valsts piedzina kompensāciju un lika samaksāt 2700 eiro, liecina Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ministru kabinetā (MK) iesniegtais darba pārskats par 2018.gadu, kuru valdība vēl nav uzklausījusi.
Vienā lietā tiesa atzina, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums un sūdzības iesniedzējam piešķīra kompensācijā 2700 eiro, divās lietās pārkāpumi netika konstatēti, savukārt četrās lietās ECT pieņēma lēmumu, ka sūdzības nemaz nav pieņemamas izskatīšanai pēc būtības.
2018.gadā Latvijai paskaidrojumu sniegšanai ECT nosūtīja desmit jaunas lietas. Deviņās no šīm lietām piemērota vienkāršotāka kārtība lietu nosūtīšanai valdības viedoklim.
Pērn būtiski ir samazinājies gan ECT izlemto Latvijas lietu skaits, gan Latvijai apsvērumu sniegšanai nosūtīto jauno lietu skaits, liecina pārskats. Pērn tiesa pasludināja septiņus nolēmumus septiņās Latvijas lietās, kas ir mazāk nekā trešā daļa no 2017.gadā pasludinātajiem nolēmumiem.
Pagājušajā gadā Eiropas Padomes (EP) Ministru komiteja pieņēma līdz šim lielāko galīgo rezolūciju skaitu, atzīstot par izpildītiem ECT nolēmumus 35 Latvijas lietās. Rezultātā aizvadītā gada nogalē EP Ministru komiteja turpināja uzraudzīt tiesas nolēmumu izpildi septiņās Latvijas lietās.
2018.gadā EP Ministru komiteja pieņēma lēmumu par izpildes uzraudzības pabeigšanu rekordlielā lietu skaitā - 35 lietās. 2017.gadā lēmumu par izpildes uzraudzības pabeigšanu pieņēma 32 lietās, savukārt 2016.gadā - 20 lietās.
Trīs gadu laikā ir pabeigta ECT nolēmumu izpildes uzraudzība 87 Latvijas lietās, praktiski likvidējot Latvijas lietu uzkrājumu EP Ministru komitejā. Ņemot vērā nelielo tiesas nolēmumu skaitu, kas pēdējos gados pasludināts Latvijas lietās un nodots spriedumu izpildes uzraudzības procesam, paredzams, ka tuvāko gadu laikā lietu skaits, kurās turpināsies ECT nolēmumu izpildes uzraudzība, nepārsniegs piecas lietas, prognozēts Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatā.
Pagājušajā gadā būtiski pieaudzis Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja darba apjoms saistībā ar individuālo sūdzību izskatīšanu ANO Cilvēktiesību komitejas ietvaros.
No 1992.gada līdz 2017.gada nogalei ANO Cilvēktiesību komiteja ir izskatījusi un pieņēmusi viedokļus sešās Latvijas lietās, un 2018.gada 1.janvārī izskatīšanā ANO Cilvēktiesību komitejā atradās divas Latvijas lietas. Taču pērn ANO Cilvēktiesību komiteja Latvijai nosūtīja piecas jaunas lietas, tādējādi 2018.gada beigās ANO Cilvēktiesību komitejā izskatīšanā atradās septiņas Latvijas lietas, kurās iesniedzēji sūdzējās par vienu vai vairākiem ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pantu pārkāpumiem.
Aizvadītā gada pirmajā pusē tika pabeigts darbs pie kārtējā ziņojuma par ANO Spīdzināšanas novēršanas konvencijas izpildi Latvijā 2011.-2016.gadā , un 2018.gada 8.jūnijā šo ziņojumu iesniedza ANO.
Pārskata periodā noslēdzās divu apjomīgu ziņojumu par ANO konvenciju ieviešanu Latvijā izstrāde. 2018.gada 16.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja ziņojumu par ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijā 2005.-2017.gadā un ziņojumu par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi 2008.-2017.gadā.
Pēc ziņojumu iztulkošanas tos iesniedza ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejai 2018.gada decembrī un ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejai 2019.gada aprīlī. Šobrīd ir ANO ir iesniegti visi iekavētie Latvijas ziņojumi, kā arī tie ziņojumi, kuru iesniegšanas termiņš pienāca pārskata periodā.
2018.gada 8.augustā un 9.augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja izskatīja Latvijas kārtējā ziņojuma par Konvencijas par jebkuras rasu diskrimināciju izskaušanu izpildi laika posmā no 2008.gada līdz 2016.gadam.
Pagājušā gada 25.septembrī komiteja publicēja savus secinājumu un ieteikumus, kuros uzteica Latvijas paveikto naturalizācijas veicināšanā, cīņā pret naida noziegumiem, aizspriedumu mazināšanā pret romu tautības cilvēkiem, kā arī Tiesībsarga biroja budžeta pieaugumu. Tajā pašā laikā komiteja savos secinājumos aicināja pilnveidot datu vākšanu, lai tie varētu kalpot par pamatu politikas plānošanas dokumentiem mazāk aizsargāto personu tiesību nodrošināšanai. Tāpat komiteja pauda bažas par mazo reģistrēto naida noziegumu skaitu, tādēļ Latvijai sniegta rekomendācija pēc iespējas precīzāk uzskaitīt un analizēt naida runas gadījumus, un rīkoties, lai izmeklētu un sodītu naida runu, it īpaši interneta vidē.
Komiteja arī aicināja Latviju nodrošināt, ka tās īstenotā valsts valodas politika nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju un nerada mazākumtautībām nepamatotus ierobežojumus izglītībā, nodarbinātībā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Pievēršoties jautājumam par nepilsoņiem, komiteja rosināja Latviju nodrošināt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Gada laikā Latvijai jāsniedz informācija par paveikto komitejas ieteikumu īstenošanā attiecībā uz Tiesībsarga biroja darbu un nepilsoņu skaita samazināšanu, savukārt kārtējais ziņojums par konvencijas normu ieviešanu Latvijai jāiesniedz 2021.gadā.
Darba pārskatā ir sniegta informācija par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās paveikto 2018.gadā, gan pārstāvot Latvijas valsti ECT un ANO, gan veicinot zināšanas un izpratni par cilvēktiesībām nacionālajā līmenī. Tāpat darba pārskatā analizēta ECT judikatūras attīstība Latvijas lietās un sniegta plašāka informācija par katru no ECT 2018.gadā pieņemtajiem nolēmumiem Latvijas lietās.
