Centrāltirgus nelegālo cigarešu tirgoņu lieta: plāno mainīt sodu politiku

FOTO: Ieva Lūka/LETA

29.novembrī tiksies Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas, lai, reaģējot uz skaļu rezonansi ieguvušo lietu par akcizēto preču nelikumīgu apriti "Rīgas centrāltirgus" teritorijā, pārrunātu iespējamās sodu politikas izmaiņām pret personām, kas iesaistītas nelegālā cigarešu apritē.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā komentējot nesen veiktās kratīšanas Centrāltirgū, uzsvēra, ka 2013.gadā notika vērienīga Krimināllikuma reforma, kuras rezultātā no likuma izņemts ārā "tāds jēdziens kā atkārtotība". Pēc šīm izmaiņām administratīvie pārkāpumi, konkrētajā gadījumā - nelegālu cigarešu pārdošana tirgū, nekādos apstākļos nevar novest pie kriminālatbildības, pat ja šādi pārkāpumi tiek fiksēti regulāri.

Pēc Ķuža vārdiem, tā rezultātā cilvēki, tostarp, cigarešu tirgotāji, regulāri un atkārtoti pieļauj administratīvos pārkāpumus, taču kriminālatbildību piemērot viņiem nevar. "Piemēram, mums ir Daugavpilī četras personas, kurām esam noformējuši pa 700 līdz 800 administratīvā pārkāpuma protokoliem, taču neviens naudas sods tā arī nav samaksāts un neviens arī netaisās maksāt," uzsvēra Ķuzis.

Otrs apstāklis, kas liedzot policijai veiksmīgi cīnīties pret nelegālajiem tirgoņiem, esot likumā noteiktais cigarešu glabāšanas apmērs, no kura iestājas kriminālatbildība. Patlaban, lai personu sauktu pie kriminālatbildības, policijai pie personas vienlaikus jāatrod 50 000 cigarešu - 2500 paciņas jeb 250 cigarešu blokus. Zinot esošo likumdošanu, pārkāpēji savās slēptuvēs izvieto nelielus daudzumus nelegālo cigarešu un kriminālatbildību tiem piemērot nevar, piebilda Ķuzis.

Ķuzis skaidroja, ka jau iepriekš Latvijas valsts sastopoties ar dažādiem precendentiem noziedzības jomā ir spējusi veikt atbilstošas izmaiņas normatīvajos aktos, lai mazinātu dažāda veida pārkāpumus. Tās tas, piemēram, bija situācijā ar jaunajām psihoaktīvajām vielām jeb tā saukto "spaisu".

Iekšlietu resors jau iepriekš ir vērsis uzmanību par nepieciešamību pārskatīt izņemto cigarešu daudzumu, no kura iestājas kriminālatbildība, kā arī domāt par adekvātiem sodiem. "Soda mērķis nav imitēt darbību, soda mērķis ir atturēt no pārkāpuma un ja tas neietekmē personas rīcību, tad soda sistēma nedarbojas. Tās ir klasika," uzsvēra VP priekšnieks.

Lai arī valdība vakar atbalstīja Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz 2020.gada 1.jūlijam, Ķuzis vērsa uzmanību, ka šajā likumā "viss, kas attiecas uz cigaretēm ir nokopēts no patlaban spēkā esošā Administratīvo pārkāpumu kodeksa un nekas pēc būtības nemainās".

Ķuzis savā komentārā arī veltīja kritiskus vārdus situācijai, kad konkrētā tirgus teritorija tikusi izmantota konkrētam uzņēmumam, bet Rīgas dome uz policijas aicinājumiem sakārtot situāciju aicinājusi policiju vērsties pie šī uzņēmuma.

"Otrs jautājums ir par tirgus teritorijas iznomāšanu. Esam vairākas reizes vērsušies pie Rīgas domes, kura atbildējusi, ka konkrētā tirgus teritorija nav viņu, bet uzņēmuma, tāpēc jāvēršas pie šī uzņēmuma. Ja godīgi runājam tas stāsts ir izveidots, lai būtu platforma nelikumīgām darbībām," uzsvēra Ķuzis.

Tāpat Ķuzis uzsvēra, ka policija centrāltirgus cigarešu rūpala uzturētājus nepiesedzot. 

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs komisijā skaidroja, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir vienojušies, ka piektdien notiks tikšanās, kurā piedalīsies abu ministriju valsts sekretāri, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un citas amatpersonas, lai meklētu iespējamos risinājumus sodu politikas izmaiņām attiecībā pret personām, kas iesaistītas nelegālā cigarešu apritē.

Patlaban kā iespējamais risinājums tiek saskatīts šādus pārkāpējus saukt pie kriminālatbildības, taču nepieciešama abu ministriju amatpersonu diskusija un vienošanās.

Trofimovs skaidroja, ka jau šogad maijā Iekšlietu ministrija vērsusi uzmanību, ka administratīvā kārtā piemērotie naudas sodi nav efektīvi un to vietā jāpiemēro piespiedu darbs. Ņemot vērā, ka piespiedu darba administrēšanas mehānisms prasa līdzekļus, tad šis priekšlikums neguva atbalstu.

Vēl pirms maijā paustā ierosinājuma diskusijās par sodu politikas liberalizācijas ticis norādīts, ka atsacīšanās no pārkāpumu atkārtotības ir nepieciešama lieta, bet blaknes būs neizbēgamas. "Par to esam regulāri runājuši Krimināllikuma darba grupas formātos. Tā ir vēsture, tāpēc esam raduši iespēju kopīgi piektdien visu potenciālos priekšlikumus salikt kopā un no šīs sanāksmes kaut kādam rezultātam ir jātop," norādīja valsts sekretārs.

Kā ziņots, 21.novembrī un 22.novembrī likumsargi Centrāltirgus administrācijas ēkā un citviet veica procesuālās darbības, apkarojot akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā aizturētas 12 personas vecumā no 20 līdz 58 gadiem. Četrām personām - 1970., 1975. un 1977.gadā dzimušiem vīriešiem, kā arī 1976.gadā dzimušai sievietei - tiesa piemērojusi apcietinājumu. No apcietinātajiem divas personas jau iepriekš nonākušas policijas redzeslokā, no kurām viena par nelikumīgu akcīzes preču apriti sodīta administratīvā kārtībā jau 49 reizes.

VP vadītājs Ints Ķuzis iepriekš Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka policijai ir aizdomas, ka centrālo lomu akcizēto preču nelikumīgā apritē "Rīgas Centrāltirgū" ieņēmis tieši privātuzņēmums, kam ir izīrēta daļa no tirgus. Ķuža vērtējumā, šis privātais uzņēmums esot saistīts ar noziedzības pasauli un veicis organizētu darbu akcizēto preču nelikumīgā tirdzniecībā. Viņš mudināja Rīgas domi vērtēt, vai ar konkrēto uzņēmumu saglabāt nomas līgumu.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā" dibināts 1991.gadā un pieder trim privātpersonām - Viktoram Baklaginam, Zanei Vilcānei un Radmilai Orlovai, kura ir norādīta kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja. 2018.gadā uzņēmums strādājis ar 300 754 eiro apgrozījumu un 80 576 eiro peļņu. Aģentūrai LETA nav izdevies sazināties ar uzņēmumu, lai uzklausītu tā redzējumu par notikušo.

Kopumā tirgus teritorijā, tirdzniecības vietās un dažādās adresēs Rīgas reģionā veiktas 89 kratīšanas, kuru rezultātā izņemtas 8210 vienības tabakas izstrādājumu un aptuveni 11 litri alkoholisko dzērienu bez Latvijas akcīzes nodokļu markām.

Kratīšanu laikā izņemti arī 40 560 eiro, 80 britu mārciņas, 20 dināri, 500 Kazahstānas tenges, 60 Ukrainas grivnas un 50 Ķīnas juaņas. Tāpat kratīšanu laikā izņemti seši šaujamieročiem līdzīgi priekšmeti un 249 munīcijas vienības, dažādi datu nesēji un grāmatvedības dokumenti, kā arī automašīna "BMW X3" un citi ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu saistīti priekšmeti.

Šajā lietā kriminālprocess sākts par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu vai realizāciju, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziedzīgu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vēstīja, ka kontrabandas cigaretes RCT teritorijā pārdeva vismaz desmit nelegālos tirdzniecības punktos. Viena kontrabandas cigarešu tirgotava dienā iztirgojot aptuveni no 70 līdz 120 blokiem cigarešu, un "labās dienās" viena tirgotava pārdodot cigaretes par vairāk nekā 2000 eiro dienā. Cigarešu tirgotājam alga esot aptuveni 2000 eiro mēnesī, bet vienas "točkas" bosam - pat 13 000 eiro mēnesī.

Uz augšu