"Pēc daudzu iepriekšējo un arī šī gada „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijas izskaņas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (turpmāk – Čehova teātra) kolektīvam palikusi rūgta pēcgarša," vēstulē raksta Bjorka. "Taču šoreiz es kā teātra direktore vēlos paust šo faktu arī publiskajā telpā, jo situācijas korektas noklusēšanas modelis, kuru esmu pielietojusi praksē līdz šim, nav sniedzis vēlamo rezultātu."

"Runa ir par Čehova teātra iekšējo pozicionēšanu Latvijas teātru saimē.

Šeit es akcentēju uzmanību tieši uz „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijas veidoto scenāriju un režiju, kurā gadu no gada mūsu teātra esamība tiek apzināti vai neapzināti ignorēta.

Tas liek uzdot nepatīkamus jautājumus ceremonijas organizatoriem un radošajai komandai – ar ko Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir izpelnījies būt tādā negodā, ja runa ir par Latvijas nevis latviešu teātra svētkiem Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā?" viņa jautā.

"Gadu no gada vērot „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijā režisēto “joku dueli” pārsvarā starp Latvijas Nacionālo teātri un Dailes teātri paliek aizvien garlaicīgāk, it īpaši, ja „Spēlmaņu nakts” notikums tiek uzsvērts kā kopīgi teātra svētki. Šī gada rīkotais pasākums nav izņēmums, tieši otrādi – labs piemērs aprakstītajiem apstākļiem, ar nelielu atšķirību, ka “joku divkauja” iemiesojās atpazīstamos mākslinieku tēlos.

Atsakos ticēt tam, ka mūsu valsts politisko spēku mēģinājumi sadalīt iedzīvotājus “latviešos” un “krievos” ir spējīgi ietekmēt arī kultūras platformu,

pretējā gadījumā savas pirmizrādes uz latviešu teātru skatuvēm nebūtu piedzīvojuši daudzi izcili iestudējumi ..."

Direktore piemin, ka par nevēlamu apstākļu skaidrojumu nevar kalpot tas, ka būtu kritusies auditorijas interese par Čehova teātri, jo teātris ir skatītāju pieprasīts un mīlēts gan no krievu, gan latviešu auditorijas puses, gan citu nacionalitāšu lokā.

"To apliecina arī finansiālie rādītāji, piemēram, 2018. gadā no Latvijas septiņiem profesionālajiem teātriem lielākā peļņa bijusi tieši Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim," viņa akcentē.

"Steidzos izvērsti atbildēt uz iespējamo jautājumu – vai pats Čehova teātris ir gana aktīvs valsts iekšējo kultūras procesu integrācijā un iepriekš minētās teātru saimes piederības sajūtas veicināšanā? Atbilde ir: “Jā! Mēs esam. Un cenšamies būt arvien aktīvāki gan valsts kultūras procesu, gan savstarpējo kontaktu uzlabošanā ar latviešu teātru kolēģiem un kritiķiem."

Vēstuli direktore turpina uzskaitot Čehova teātra nesenos sasniegumus, kas ilustrē aktīvu iesaisti valsts kultūras dzīvē un veidus, kuros teātris pārstāv Latvijas kultūru ārvalstīs – vairāk jauniestudējumu, jaunas skatuves platformas, starptautiskas viesizrādes, sadraudzības procesi ar citiem teātriem un mākslas jomām.

Bjorka uzsver: “Visbeidzot, runājot par aktivitātēm integrācijas procesos, Čehova teātris veic milzīgu un nenogurstošu darbu starpkultūru integrācijā, uzsverot, ka kultūra, t.sk. teātris, ir vienojošais, bagātinošais un saliedējošais Latvijas sabiedrībā. Mēs esam atvērti, aicinot piedalīties teātra izrāžu iestudēšanā un radīšanā latviešu teātru māksliniekus, tostarp, aktierus, režisorus, scenogrāfus, komponistus, dejotājus un citus savas jomas profesionāļus, kurus bieži var satikt uz Čehova teātra skatuves. Šis process ir nepārtraukts, auglīgs un gandarījumu pilns, kas nes lieliskus rezultātus teātra mākslas jomā kopumā."

Vēstules nobeigumā direktore atgriežas pie balvu pasniegšanas ceremonijas, norādot, ka to tiešajā ēterā skatās un klausās liels iedzīvotāju skaits. Viņa raksta, ka šajā ceremonijā, “kurā vienlaikus satiekas visu teātra jomu profesionāļi un kas zināmā mērā nosaka Latvijas teātru gada izcilības, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvam tiek liegtas iespējas justies piederīgiem šiem svētkiem. Gadu no gada pašā ceremonijā Čehova teātris tiek pieminēts tikai nomināciju sarakstos, savukārt pašā ceremonijas gaitā gandrīz četru stundu laikā uz skatuves notiek vien dažu latviešu teātru svētki, atstājot uzmanības novārtā pārējos.”

Bjorka arī uzsver, ka uz sevis izvirzītajiem jautājumiem negaida atbildes, bet gan rīcību.

“Ticu, ka situācija mainīsies uz maksimāli korektu attieksmi attiecībā pret visiem Latvijas teātriem, ieskaitot Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvu,” viņa raksta.

Foto: Viesu stils ierodoties uz ikgadējo Latvijas gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts".