Advente un Ziemassvētki ir kristiešu svētki, tāpēc atbildi ir jāmeklē Bībelē. Vainagā ir iepīti vairāki bībeliski simboli, taču lielākā nozīme ir gredzena formai - riņķis ir bezgalīga forma bez sākuma un gala - tā simbolizē Dieva mīlestības un dvēseles nemirstību. Vainaga forma kristietībā ir īpaši populāra - jau kopš 7. gadsimta vainagus izmantoja bērnu nokristīšanā un kāzu ceremonijās.
Savukārt mūžzaļais augs, kuru izmantojam vainaga veidošanā, proti, skujkoku zari, simbolizē dzīves turpinājumu. Jāteic, ka arī katram skujkokam ir piešķirta noteikta loma. Priedes zari simbolizē svētību, īve - nemirstību, ciedri - spēku un dziedināšanu.
Kas attiecas uz svecēm - arī šim elementam ir īpaša nozīme. Adventes vainagu rotāšanas un sveču aizdegšanas tradīcija ir radusies aptuveni 16. gadsimtā, Vācijā. Vēl pirms sveču iedegšana bija kļuvusi par kristiešu tradīciju, sveces ģermāņu kultūrā kalpoja kā pavasara gaidīšanas un nedēļu skaitīšanas rīks. Senāk rudens un ziemas periods bija īpaši drūms laiks - dienas ir īsas, vakari ir tumši un gari, bet laikapstākļi bija vēsi un nepatīkami. Svecīšu iedegšanas progress bija kā cerības stariņš par tuvojošos pavasari, bet laika gaitā šo praksi pārņēma Kristieši, simbolizējot svētku gaidas.
Izrādās arī sveču krāsai ir nozīme. Īpaši reliģiozu ģimeņu mājās adventes vanagu rotās trīs violetas un viena rozā svece. Trīs violetās sveces simbolizē lūgšanas un gatavošanos svētkiem, bet rozā - līksmību, taču vairumā gadījumu sveču krāsai tik lielu uzmanību nepievērš, bet lūko, lai vainags iederētos mājokļa interjerā. Taču, kādēļ vainagā liekam četras sveces? Pastāv neskaitāmi skaidrojumi - daži uzskata, ka tas ir saistīts ar četriem gadalaikiem, citi teiks, ka tās reprezentē 4000 bībelisko gadu periodu starp Ādamu un Ievu un Kristus dzimšanu vai konkrētus Bībeles tēlus.
/nginx/o/2021/11/26/14225957t1hf8d9.jpg)
