Astronomi mūsu galaktikā atklājuši milzīgu melno caurumu, kam “nevajadzētu eksistēt”

FOTO: SIPA/Scanpix

Melnais caurums, ko zinātnieki nodēvējuši par LB-1, tika atklāts pēc tam, kad zinātnieki pamanīja zvaigzni ar neparastu orbītu.

Izrādījās, ka zvaigznei ir kāds “tumšs kompanjons” - 70 reizes par Sauli lielāks melnais caurums, tātad krietni lielāks par to, kādu pieļauj patreizējie zvaigžņu evolūcijas modeļi.

Ķīnas Nacionālās astronomiskās observatorijas (NAOC) pētnieki meklēja vēl kādus melnos caurumus mūsu galaktikā, kas papildinātu jau aptuveni 100 miljonus melno caurumu, kas, kā uzskata astronomi, eksistē Piena Ceļa galaktikā. Tikai daži duči no šiem melnajiem caurumiem ir identificēti, jo parasti tos var novērot, kad tie “aprij” blakus esošo zvaigžņu gāzi. Tas ir process, kura rezultātā rodas spēcīgas rentgenstaru emisijas, ar teleskopu kļūstot redzamas no Zemes.

Tomēr tagad zinātnieki ir atklājuši jaunu veidu, kā atrast melnos caurumus, proti, viņi meklē zvaigznes, kuras atrodas kādu neredzamu objektu orbītā. Šie neredzamie objekti ir – melnie caurumi.

FOTO: SIPA/Scanpix

Ozmantojot šo metodi, zinātnieku komanda pamanīja 15 tūkstošus gaismas gadu lielā attālumā no Zemes esošu zvaigzni, kas it kā apriņķoja melno caurumu. Tomēr, izanalizējot datus, pētnieki saskārās ar kaut ko dīvainu. Zvaigzne, kas atradās melnā cauruma orbītā, bija astoņas reizes masīvāka nekā Saule un apriņķoja melno caurumu katras 79 dienas. Tomēr interesantākais bija tas, ka melnais caurums bija daudz lielāks, nekā tam vajadzētu būt.

“Mēs bijām pārsteigti un šokēti,” izdevumam “Newsweek” komentēja pētījuma vadītājs Liu Dzjifens, “bija vajadzīgs gads, lai izpētītu iegūtos datus.”

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, rakstīts, ka kopumā zinātnieki veica 26 novērojumus un izpētīja 3000 mērķus, lai atrastu melno caurumu.

Melnie caurumi Piena Ceļa galaktikā veidojas, kad mirst zvaigzne. “Kad tas notiek,” skaidroja Liu, “zvaigzne zaudē būtisku daļu savas masas. Tikai maza zvaigznes daļa ir vajadzīga, lai varētu veidoties melnais caurums. Teorētiskie aprēķini parādā, ka nav svarīgi, cik masīva zvaigzne bija pirms tam, jo melnais caurums jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 25 Saules masas, ja zvaigzne ir bagāta ar metāliem, kā šajā gadījumā.”

70 Saules masas lielais LB-1 ir gandrīz trīs reizes lielāks par to, kādu paredz modelis.

“Melnajiem caurumiem ar tādu masu vispār nevajadzētu eksistēt mūsu galaktikā,” paziņojumā teica Liu.

Zinātnieki turpina pētījumus, lai atrisinātu šo mīklu.

Uz augšu