Valsts budžeta ieņēmumi desmit mēnešos bijuši €9,44 miljardi; izdevumi - €8,99 miljardi

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi desmit mēnešos bija 9,44 miljardi eiro, kas ir par 367,6 miljoniem eiro jeb 4,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. 

Tostarp ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi bija 113 miljardi eiro, kas ir palielinājums par 95,4 miljoniem eiro jeb 9,2%. FM šo kāpumu saista ar pieaugošajām atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi desmit mēnešos palielinājās par 21,9 miljoniem eiro jeb 7,1%, veidojot 331,3 miljonus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā veidoja 7,4 miljardus eiro, kas bija par 273,1 miljonu eiro jeb 3,8% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, tomēr kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos netika izpildīts pilnā apmērā - 99,7%, ieņēmumiem par 18,6 miljoniem eiro atpaliekot no plānotā līmeņa. 

FM skaidro, ka nodokļu reformas ietvaros mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību, šogad UIN ieņēmumi sarukuši līdz 26,2 miljoniem eiro jeb par 265,8 miljoniem eiro mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tāpat UIN ieņēmumi par 137,8 miljoniem eiro atpalika no plānotā, kas saistīts ar augstu iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjomu, kas tika atmaksāts, kā arī zemākām iemaksām, jo atbilstoši izmaiņām UIN likumā avansa maksājumi vairs nav jāveic.

"Pozitīvā situācija darba tirgū, turpinot palielināties gan nodarbinātības līmenim, gan arī vidējai darba samaksai labvēlīgi ietekmē darbaspēka nodokļu ieņēmumus, kas palielinājušies par gandrīz 10%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi desmit mēnešos saņemti par 137,6 miljoniem eiro jeb par 9,9% lielākā apmērā, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi palielinājās par 196,8 miljoniem eiro jeb 9%. Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts ar uzviju, iekasējot IIN ieņēmumus par 109,7% jeb 134,5 miljoniem eiro virs plānotā apmēra, bet kopbudžeta sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plāns tika izpildīts par 102,7% jeb par 62,4 miljoniem eiro vairāk nekā plānots," informēja FM.

Pieaugošais IIN ieņēmumu apjoms no fiziskām personām izmaksātajām dividendēm, kas arī uzskaitāms kā viens no faktoriem IIN plāna pārpildei.

Ministrijas vērtējumā, labs pieauguma temps desmit mēnešos bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem, kas palielinājās par 165,7 miljoniem eiro jeb 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. FM izcēla PVN ieņēmumu pieaugumu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un darbību ar nekustamo īpašumu nozarēs. 

Savukārt lielākais PVN ieņēmumu samazinājums vērojams kokapstrādes nozarē, tāpat arī elektroenerģijas nozarē, kur būtiski sarukuši atsevišķa uzņēmuma PVN apmēri. PVN ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts par 99,3% jeb par 15,3 miljoniem eiro atpaliekot no plānotā apmēra. Neraugoties uz nelielo plāna neizpildi, pēc FM prognozēm, šogad kopumā sagaidāms, ka PVN plāns būs izpildīts.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi desmit mēnešos bija par 38,2 miljoniem eiro jeb 4,5% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, tomēr tie jau vairākus mēnešus pēc kārtas netiek saņemti plānotajā apmērā, ko ietekmē ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un naftas produktiem. Desmit mēnešos kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns izpildīts par 96,4% jeb par 33,1 miljonu eiro mazāk kā plānots. 

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai, šā gada desmit mēnešos ir samazinājies realizācijai nodotais stipro alkoholisko dzērienu apjoms, kas varētu būt saistīts ar alkohola tirdzniecības samazināšanos pierobežā pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes likmes alkoholam. Taču FM piebilda, ka Saeimas lēmums par akcīzes samazināšanu amortizēja ienākumu kritumu no akcīzes nodokļa pierobežā. Tāpat zemāki kā prognozēts pārskata periodā bijuši degvielas realizācijas apmēri Latvijā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka autobraucēji, īpaši kravu pārvadātāji, arvien biežāk degvielu iegādājas Lietuvā, ņemot vērā zemāku degvielas cenu.

Pārējo nodokļu starpā FM izcēla dabas resursu nodokļa (DRN) un nekustamā īpašumu nodokļa (NĪN) plāna neizpildi. Desmit mēnešos DRN plāns izpildīts tikai par 82,7% jeb 6,1 miljonu eiro zem plānotā apmēra. DRN plāna neizpilde vērojama jau vairākus iepriekšējos gadus. NĪN ieņēmumi pārskata periodā saņemti 93,2% no plānotā jeb par 14,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešu periodu NĪN ieņēmumi palielinājušies par 3,9 miljoniem eiro jeb 2,1%, plāna neizpilde ir ievērojama, kas, visticamāk, saistīts ar pašvaldību piešķirtajām atlaidēm NĪN maksājumiem.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi veidoja 572,5 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 21,9 miljonu eiro jeb 3,7%, un tas saistīts ar netipiski augsto nenodokļu ieņēmumu apmēru pērn. Tikmēr desmit mēnešos par 39,2 miljoniem eiro jeb par 9% tika pārsniegts nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā. 

"Galvenokārt plāna pārpilde veidojas dēļ vienas valsts kapitālsabiedrības lielāka kā plānots maksājuma, tādējādi ieņēmumi no dividendēm bijuši 28,6 miljoniem eiro virs plāna. Jāizceļ arī lielāki ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas un neplānoti papildemisijas prēmijas maksājumi par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem, veidojot virsplāna ieņēmumus attiecīgi 13 miljonus eiro un 9,1 miljonu eiro," informēja FM.

Ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām desmit mēnešos bija par 6,2 miljoniem eiro zemāki nekā plānots. Tāpat par četriem miljoniem eiro zemāki bijuši autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi, bet finanšu stabilitātes nodevas ieņēmumi plānu nesasniedza par 1,9 miljonu eiro. Finanšu stabilitātes nodevas ieņēmumi desmit mēnešos bijuši arī par 2,6 miljoniem eiro mazāki nekā pērn, kas skaidrojams ar banku sektora sašaurināšanos.

Desmit mēnešu konsolidētā kopbudžeta izdevumi veidoja 8,99 miljardus eiro, kas bija par 438,2 miljoniem eiro jeb par 5,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Nomināli lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams pensiju un sociālo pabalstu izdevumiem. Tie šā gada desmit mēnešos veikti par 152,1 miljona eiro jeb par 6% lielākā apmērā, sasniedzot 2,67 miljardus eiro. Neskatoties uz to, ka izdevumi pensijām līdz ar oktobrī veikto indeksāciju ir palielinājušies par 5,1% jeb 87,3 miljoniem eiro, izdevumi pārējiem pabalstiem pieauguši vēl straujāk - par 8,1% jeb 64,8 miljoniem eiro. 

To starpā FM minēja izdevumu slimības pabalstiem palielinājumu par 20,5% jeb 28,2 miljoniem eiro, kas saistīts gan ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu, gan pabalstu saņēmēju skaita kāpumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Slimības gadījumu skaita pieaugums vidēji pa mēnešiem atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem pārskata periodā vērojams gan vispārējās saslimšanas gadījumos - pieaugums par 10,3%, gan arī personām, kas kopj slimus bērnus - pieaugums par 11,6%.

Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai bija par 135,1 miljoni eiro jeb 7% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 2,06 miljardus eiro. To ietekmēja pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam tiek izmaksāta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Izdevumu pieaugumu atlīdzībai sekmēja arī tās celšana aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem.

FM norādīja arī uz iemaksu ES budžetā kāpumu par 60,7 miljoniem eiro jeb 29,7%, kopumā veidojot 265,1 miljonu eiro. Iemaksu pieaugums skaidrojams ar to, ka EK gada sākumā pieprasīja dalībvalstīm iemaksāt ES budžetā ievērojami vairāk kā divpadsmito daļu no kopējā gada iemaksu plāna atbilstoši ES budžeta vajadzībām. Attiecīgi gada pēdējos mēnešos sagaidāma iemaksu apjoma samazināšanās un gadā kopumā pēc FM vērtējuma izdevumi prognozēti 295,3 miljonu eiro apmērā.

Kapitālo izdevumu palielinājumu kopbudžetā noteica ES fondu projektu īstenošana pašvaldībās, tāpat arī izdevumu palielinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos. Desmit mēnešos kapitālie izdevumi kopbudžetā bijuši par 71,8 miljoniem eiro jeb 8,9% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 877,8 miljonus eiro.

Atbilstoši FM aktuālajam novērtējumam vispārējās valdības budžetā 2019.gadā būs deficīts 0,5% no iekšzemes kopprodukta apmērā jeb 170,6 miljoni eiro.