ESA dalībvalstis vienojušās par rekordlielu aģentūras budžetu

Katrā melnajā caurumā varētu būt savs Visums

FOTO: AFP/LETA

Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) dalībvalstis ceturtdien vienojušās par rekordlielu aģentūras budžetu - 14,4 miljardiem eiro, apsolot saglabāt Eiropas konkurētspēju kosmosa nozarē.

Nākamajam trīs gadu budžetam paredzēti 12,5 miljardi eiro, bet visa summa 14,4 miljardi eiro atvēlēta pieciem gadiem.

"Tas ir pārsteigums, pat vairāk nekā es ierosināju, (..) šis ir labi," preses konferencē pēc 22 dalībvalstu ministru divu dienu sanāksmes Spānijas pilsētā Seviljā pavēstīja ESA ģenerāldirektors Jans Verners.

Pēc viņa teiktā, finansējums nozīmē to, ka ESA varēs īstenot visas programmas un veikt arī papildu zinātnisko darbu.

"Tas ir milzu solis uz priekšu Eiropai," sacīja Francijas kosmosa aģentūras vadītājs Žans Īvs Legals.

Vācija veiks lielāko maksājumu budžetā - 3,3 miljardus eiro, kurai seko Francija ar 2,7 miljardiem, Itālija ar 2,4 miljardiem un Lielbritānija ar 1,7 miljardiem.

Eiropas Savienība (ES) atsevišķi piekritusi piešķirt 16 miljardus eiro.

Pirms sanāksmes ESA amatpersonas sacīja, ka aģentūra cer uz finansējuma palielināšanu, lai nodrošinātu Eiropas neatpalikšanu strauji mainīgajā nozarē.

Eiropa ir nostiprinājusies kā viens no vadošajiem spēkiem kosmosa nozarē - šobrīd tiek pabeigts darbs pie smagās nesējraķetes "Ariane 6", kuras izmēģinājuma lidojums paredzēts nākamajā gadā, un sākusi strādāt satelītnavigācijas sistēma "Galileo".

Tomēr kritiķi norāda, ka Eiropas pārāk lēni adaptējas svarīgākajām inovācijām, īpaši attiecībā uz atkārtojami izmantojamām raķetēm.

Uz augšu