Latvija sagaida, ka Baltkrievija nodrošinās jaunās AES atbilstību augstākajiem ekoloģiskajiem drošības standartiem (4)

"Mūsu pozīcija šajā jautājumā vienmēr ir bijusi skaidra - uzskatām, ka AES ir jāatbilst augstākajiem ekoloģiskajiem drošības standartiem. AES atvēršana ir Baltkrievijas lēmums. Tomēr mēs vēlamies redzēt starptautisko organizāciju ekspertu atzinumu," sacīja Rinkēvičs.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādīja, ka jautājumi, kas saistīti ar kodoldrošību Astravjecā, ir formulēti dokumentā, ko šodien parakstīja Baltijas valstu ārlietu ministri. "Mēs nerunājam par ietekmi uz vienu valsti. Tas ir plašāka mēroga jautājums," sacīja ministrs.

Arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādīja, ka Baltkrievijai pilnībā ir jānodrošina, ka AES atbilst augstākajiem kodoldrošības standartiem, par kuriem starptautiskā sabiedrība ir vienojusies.

"Mēs pilnībā solidarizējamies ar lietuviešu kolēģiem un atbalstām viņu rīcību. Bet jānorāda, ka mums jāpanāk desinhronizācija, jo šobrīd šķiet, ka mēs joprojām esam daļa no kādreizējās padomju enerģētikas sistēmas," sacīja Reinsalu.

Igaunijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka, viņaprāt, šis jautājums ir pilnībā jāatrisina nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā. Tāpat viņš pastāstīja, ka nākamajā nedēļā Astravjecas jautājumus pārrunās divpusējā ministru sanāksmē, kad tiksies ar Baltkrievijas kolēģiem.

LETA jau ziņoja, ka Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Lietuvas Seims aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.

Minska Lietuvas pārmetumus noraidījusi, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs vis-augstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Plānots, ka Astravjecas AES būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija paudusi cerību pirmo reaktoru rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai sagatavot līdz 2019.gada nogalei, bet otro reaktoru plānots iedarbināt 2020.gada vidū.