Prezidents: Lielākā vērtība ir pašiem sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts sargāt

FOTO: @LeonidsKalnins

Lielākā vērtība ir pašiem sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts aizstāvēt un sargāt, lai tā tiktu saņemta mantojumā no paaudzes paaudzē uz visiem laikiem, šovakar Rīgas pilī Melnās kafijas vakarā, kurā godina Brīvības cīņās kritušos Latvijas Kara skolas kadetus, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Levits atzīmēja, ka šoreiz pasākums nenotiek Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet gan Rīgas pilī, kas simboliski apliecinot, ka Latvijas valsts un tauta atceras un godina par Latviju kritušos. "Tas arī liecina, ka Latvijas valsts un tauta ļoti augsti vērtē jūsu apņemšanos kalpot Latvijai un par to riskēt pat ar savu dzīvību."

"Viņi dzīvoja Latvijai katru savas dzīves mirkli. Arī beidzamajās stundās viņi visaugstāk lika neatkarīgu Latviju un savas tautas brīvību. Viņu dzīve atgādina, ka lielākā vērtība ir pašiem sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts aizstāvēt un sargāt, lai tā tiktu saņemta mantojumā no paaudzes paaudzē uz visiem laikiem," sacīja prezidents.

Pēc politiķa vārdiem, Melnās kafijas vakars "mūs simboliski vieno kopā pārliecībā par Latviju un pienākuma apziņā ar Neatkarības kara varoņiem. Viņi ir klātesoši un nemirstīgi mūsu vēsturiskajā atmiņā. Viņi ir paraugs un iedvesmas avots nākamajām topošo virsnieku paaudzēm. Šovakar vairosim savu spēku un ticību Latvijai, godinot mūsu varoņus."

"Kopā stiprināsim Latvijas valsts drošību!" mudināja Levits.

"Šovakar pieminam ļoti smagu, bet lielas varonības piesātinātu laiku, kad mūsu karavīri pirmo reizi Latvijas vēsturē cīnījās paši par savu valsti, nevis bija svešu kungu karakalpi. Mūsu karavīri gāja visbīstamākajās kaujās, jo cīnījās paši par savu zemi un tautu. Brīvība, neatkarība un sava valsts bija svarīgāka par visu," pasākumā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Piemiņas pasākumā Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka Pirmais pasaules karš Latvijai bija nodarījis nepieredzētu postu - iedzīvotāju skaits bija samazinājies uz pusi. "Mājas sagrautas, zeme aizlaista atmatā, prom no Latvijas bija plūdušas milzīgas bēgļu straumes. Aukstums, apdraudējums, pārtikas un pieredzes trūkums. Tas viss bija tālaika realitāte, taču jaunie karavīri ne vien tika galā ar lielo pārspēku, bet arī izrādīja lielu cīņas sparu, bezbailību un vīrišķību."

"Ar neizmērojamu ticību sev un savai valstij tika izcīnītas ļoti nozīmīgas uzvaras. Bet, kad viņus sagaidīja mājās - Rīgā, galdā celt bija iespējams tikai melnu miežu kafiju, rupjmaizi un marmelādi," sacīja Mūrniece, "tas ir viens no iedvesmojošākajiem un reizē skaudrākajiem Latvijas armijas stāstiem. To pieminēja un godināja starpkaru Latvijā, un šo tradīciju atjaunoja pēc neatkarības iegūšanas."

Šī tradīcija, kad Melnās kafijas vakara jundā pieminam 14 kritušos kadetus, ir mūžīgā cilvēciskā pateicība šiem karavīriem un gods viņu varonībai, patriotismam un bezbailībai, teica Saeimas priekšsēdētāja.

Melnās kafijas vakaros godina Brīvības cīņās kritušos Latvijas Kara skolas kadetus. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem īpaši nozīmīgas un personisku saikni veidojošas ir tā laika cīņas, kurās Latvijas Kara skolas kadeti bija iesaistīti cīņās pret Bermonta karaspēku pie Daugavas tiltiem un Vareļu mājām (agrākajā Garozas pagastā). Godinot 1919. gada Brīvības cīņu notikumus, vakara jundā izsauc 14 kritušo kadetu vārdus un pie viņu fotogrāfijām aizdedz lāpas.

Pēc vakara jundas ik gadu labākajam gada izlaiduma absolventam pasniedz ģenerāļa Hartmaņa Goda zobenu. Šogad Goda zobenu saņēma leitnants Edgars Eglītis, kurš ir Sauszemes spēku mehanizētā kājnieku brigādes Artilērijas diviziona 1. Artilērijas baterijas 2. Haubiču vada datu sagatavošanas nodaļas jaunākais virsnieks.

Melnās kafijas vakara tradīcijas aizsākums meklējams pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad tika atvērta Latvijas Kara skola. Šī tradīcija tika atjaunota 1993. gadā. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija kā Latvijas Kara skolas tradīciju un gara pārmantotāja kopš savas izveides ik gadus 30.novembrī pieminējusi kadetu upurus, pašaizliedzību un Tēvzemes mīlestību.

Uz augšu