Ar pagājušajā gadā ģenētiski modificētajiem mazuļiem notiek kaut kas dīvains (11)

“Visa šī noslēpumainība galīgi neļauj nonākt tuvāk sapratnei par notiekošo,” komentēja Stenforda Universitātes bioētikas profesors Viljams Hērlbats.

Dzajņkui daudzas reizes bija runājis ar Hērlbatu, pirms Honkongas zinātnes konferencē atklāja, ka viņš ir izmantojis rīku CRISPR, lai izmainītu embriju gēnus un padarītu tiem būt noturīgākiem pret AIDS vīrusu.

Veikums, par kuru Dzjaņkui pastāstīja ekskluzīvās intervijās ar izdevumu “The Associated Press”, tika uztverts kā medicīniski nevajadzīgs un neētisks, jo apdraud citu gēnu stāvokli. Turklāt izmaiņas gēnos vēlāk var tikt pārmantotas nākamajās paaudzēs.

Kopš tā laika daudzi cilvēki ir pieprasījuši regulas, kas ierobežotu līdzīgu pētījumu veikšanu, tomēr atbildīgās personas nespēja izlemt par to, kuram būtu šie standarti jāformulē un kā lai tos veiksmīgi ievieš.

“Nekas nav mainījies,” teica Pensilvānijas Universitātes ģenētiķis Kirans Musunurs.

“Man šķiet, ka mēs esam vēl tālāk no procesa kontroles nekā pirms gada,” piebilda Hērlbats.

Lūk, kas zināms par situāciju:

Pēdējo reizi Dzjaņkui tika manīts janvāra sākumā Šeņdžeņā uz sava universitātē esošā dzīvokļa balkona.

Universitāte viņu atlaida no darba, kad tapa zināms par viņa paveikto. Ēkas vestibilā atradās bruņoti apsargi, tāpēc bija aizdomas, ka viņš atradās mājas arestā.

Pēc dažām nedēļām Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra paziņoja, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš rīkojās viens un nedarīja to slavas dēļ. Jebkurā gadījumā – viņš saņems sodu par likuma pārkāpšanu.

Pēc paziņojuma izdevumam “AP” nav izdevies ar zinātnieku sazināties. Mediju cilvēks Raiens Ferels, ko algoja Dzjaņkui, arī atteicās komentēt situāciju, tomēr iepriekš teica, ka viņam maksāt pēkšņi sāka viņa sieva, kas varētu nozīmēt, ka pats zinātnieks nav tādā pozīcijā, lai varētu to darīt pats.

Hērlbats, kurš kurš vēl gada sākumā kontaktējās ar Dzjaņkui, arī atteicās atklāt, kad pēdējo reizi kontaktējies ar Dzjaņkui.

Izskatās, ka ķīniešu veiktā izmeklēšana ir apstiprinājusi ģenētiski modificēto dvīņu meitenīšu eksistenci. Ziņojumā minēts, ka dvīņi un cilvēki, kas iesaistīt otrajā grūtniecībā ar modificētajiem embrijiem tiks novēroti valsts veselības iestādē. Par trešo zīdaini, kuram vasaras beigās vajadzēja piedzimt no otrās grūtniecības, nekas nav zināms.

Ķīnas varas iestādes ir konfiscējušas atlikušos ģenētiski modificētos embrijus un Dzjaņkui laboratorijas piezīmes.

“AP” arī ziņoja par citiem zinātniekiem Ķīnā un ASV, kas labi zināja, ko viņš dara.

“Daudzi cilvēki zināja un iedrošināja viņu. Viņš to nedarīja klusā stūrītī viens,” teica Hērlbats.

Zinātnieki nesen ir atklājuši jaunus veidus, kā modificēt gēnus, kas varētu būt drošāki par CRISPR.