Lai apturētu klimata pārmaiņas, koku stādīšanas vietā ir jāglābj vaļi (41)

Starptautiskais valūtu fonds aplēsis, ka viena vaļa (mūsdienās pasaulē ir vairāk nekā 1,3 miljoni vaļu) vērtība ir vairāk nekā divus miljonus dolāru liela. Tātad kopumā visu lielo vaļu vērtība pašlaik ir triljons dolāru liela.

Fonds savas aplēses balstīja uz katra vaļa lomu oglekļa absorbēšanā, zvejniecības industrijā un vaļu vērošanas sektorā, kas ir vairāk nekā divus miljardus dolāru vērts, rakstīts vietnē "World Economic Forum".

Ja mēs panāktu, ka vaļu skaits atgrieztos tāds, kāds bija pirms sākās vaļu medības (4 līdz 5 miljoni), tad pētnieki uzskata, ka vaļi varētu absorbēt 1,7 miljardus tonnu CO2 katru gadu.

Vaļi pret kokiem

Savā dzīvē, kas ir vidēji 60 gadu ilga, vaļi – īpaši lielie vaļi – absorbē vidēji 33 tonnas CO2. Kad tie nomirst, viņi nogrimst okeāna dibenā, iesprostojot oglekli tur uz vairākiem simtiem gadu.

Salīdzinājumā – koks gada laikā absorbē līdz 22 kilogramiem CO2.

Daļa no oglekļa absorbēšanas potenciāla slēpjas vaļu lomā fitoplanktona produktivitātē. Šo fenomenu dēvē par “vaļu sūkni”. Kad tie uzpeld okeāna virspusē, lai elpotu, migrējot visapkārt zemeslodei, dzelzs un slāpeklis to atstātajos atkritumos kļūst par ideālu vietu šo mikroskopisko radījumu augšanai.

Lai arī fitoplanktons ir sīks, tomēr tas spēlē lielu lomu atmosfēras stāvokļa regulācijā, proti, tie izdala 50% no visa skābekļa un absorbē aptuveni 37 miljardus tonnu (40%) no visa radītā CO2.

Fonda eksperti aplēsa, ka tas ir tāds pats daudzums, ko absorbētu 1,7 triljoni koku jeb četri Amazones lietus meži.

Glābiet vaļus

Diemžēl, bet pasaules vaļi ir apdraudēti, kas ierobežo mūsu spējas glābt klimatu. Lai arī vaļu medību reklāmas oficiāli ir aizliegtas kopš 1986. gada, joprojām ik gadu tiek nogalināti vairāk nekā 1000 vaļi. Turklāt miermīlīgos dzīvniekus apdraud arī kuģniecība, zvejas tīkli un plastmasas piesārņojums.

Tajā pašā laikā oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā strauji pieaug. Okeāns palīdz regulēt klimatu, sevī turot 50 reizes vairāk oglekļa dioksīda nekā atmosfērā. Tomēr pat mazākās izmaiņas tajā, kā ogleklis nonāk okeānā, var izmainīt tā spēju glabāt oglekļa dioksīdu.