Lielbritānija ļoti lielu pārmaiņu priekšvakarā: Ko britiem gaidīt no 2020. gada? (5)

Kā vēsta BBC, Borisa Džonsona piedāvātais izstāšanās līgums ar Eiropas Savienību izbeigtu Lielbritānijas dalību Eiropas blokā. Tomēr – šis līgums atstātu dažus ļoti svarīgus ar “Brexit” saistītus izaicinājumus, kas vēl Lielbritānijai būs jādara. Šo uzdevumu vidū būs Lielbritānijas turpmākās tirdzniecības attiecības ar bloku un pārējo pasauli. Daži cilvēki uztraucas, ka 2020. gada beigās Lielbritānijas ekonomika varētu nonākt ļoti nepatīkamā situācijā.

Kas varētu notikt nākamgad?

Kā paredz pašreizējais Džonsona līguma projekts, starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību vēl neilgu laiku turpinās pastāvēt pašreizējie tirdzniecības noteikumi. Tādējādi tiks turpināta brīva preču un pakalpojumu tirdzniecība ar Eiropas bloku.

Šīs vienošanās termiņš beidzas 2020. gada 31. decembrī. Ja Džonsonam vēlēšanās izdosies iegūt vairākumu, tad, pēc viņa teiktā, tiks sāktas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, kam vajadzētu stāties spēkā jau nākamā gada beigās.

Brīvās tirdzniecības līgums paredz atcelt tirdzniecības nodokļus un muitas tarifus ar mērķi padarīt uzņēmējdarbību un tirdzniecību vienmērīgāku. Lielbritānijas un Eiropas Savienības potenciālais līgums varētu iekļaut arī pasākumus, lai samazinātu cita veida regulatīvos šķēršļus, kas varētu apgrūtināt tirdzniecību.

Vai pietiks laika vienoties?

Galvenais politiķu mērķis gan Lielbritānijā, gan Briselē ir panākt savlaicīgu vienošanos līdz 2020. gada beigām. Tomēr – laika nav tik daudz, kā sākotnēji varētu likties, tāpēc tas ir nozīmīgs izaicinājums.

Parasti tirdzniecības sarunām ir nepieciešami vairāki gadi. Sarunas ir tehniski izaicinošas un gandrīz vienmēr politiski strīdīgas. Gan potenciālie ieguvumi no līguma, gan politiskās ambīcijas varētu radīt zināmas problēmas.

Kā viens no piemēriem ir Eiropas Savienības vienošanās ar Kanādu. Sarunas sarunvedēju līmenī ilga vairāk nekā piecus gadus, bet vēl trīs – politiskā līmenī, pirms līgums stājās spēkā.

Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunas būs neparastas, jo to mērķis ir nodibināt tirdzniecības attiecības, kas ir mazāk integrētas nekā tās, kādas abām pusēm ir tagad. Parasti tirdzniecības sarunās tiek runāts par ciešāku tirdzniecības attiecību veicināšanu, tāpēc līdzšinējā pieredze nebūt nav labs ceļvedis iespējamajam grafikam.

Atsevišķi cilvēku uzskata - tāpēc, ka Lielbritānija jau pašlaik ir pilnībā saskaņojusies ar Eiropas Savienību, sarunām vajadzētu būt vieglām un ātrām.

Tomēr daudziem “Brexit” atbalstītājiem viena no galvenajām “balvām”, ko izdotos iegūt ar veiksmīgu “Brexit”, ir iespējas atkāpties no Eiropas Savienības noteikumiem un regulām. Tieši tāpēc sarunu laikā ir svarīgi saprast, kādas atkāpes pieļaut, piemēram pārtikas standartu jautājumā. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai būs svarīgi izlemt, kādus ierobežojumus uzlikt Lielbritānijas precēm. Sarunu posms varētu būt ļoti laikietilpīgs process.

Vai esošos noteikumus ir iespējams pagarināt arī pēc 2020. gada beigām?

Jā. Izstāšanās līgums paredz iespēju pagarināt pārejas posmu par vienu vai diviem gadiem, tomēr šis lēmums jāpieņem līdz nākamā gada 1. jūlijam. Tātad – pirms vienoties par esošo tirdzniecības noteikumu pagarināšanu, ir tikai daži mēneši laika sarunām.

Vai līdz jūlijam būs bijis pietiekami daudz progresa, lai ļautu mums būt pārliecinātiem, ka faktiski pusgada laikā izdosies panākt vienošanos, kas apmierina visus?

Jāņem vērā, ka pēc šī datuma esošo noteikumu pagarināšanu nevarēs veikt, pretējā gadījumā būtu jāmaina ar lielām grūtībām tapušais izstāšanās līgums. Juridiski tas ir iespējams, bet tam būtu nepieciešams Lielbritānijas un visu 27 Eiropas Savienības valstu piekrišana. Un tas, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nodrošinātu kārtējās politiskās kaislības un neziņu.

Kas notiks, ja jaunu brīvās tirdzniecības līgumu tā arī neizdosies noslēgt?

Ja jaunu vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecības attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību kļūs tādas, kā to paredz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi, kas faktiski ļautu Eiropas Savienībai uzskatīt bijušo bloka dalībvalsti par “trešo valsti”.

Šāda veida attiecības būtu jau pašlaik, ja Lielbritānija būtu pametusi Eiropas Savienību oktobra beigās bez vienošanās.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi nozīmē, ka Lielbritānijas eksportētājiem būs tāda pati pieeja Eiropas Savienībai, kā citām valstīm, ar kurām nav noslēgts tirdzniecības nolīgums.

Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība Lielbritānijas precēm piemēros tos pašus tarifus, kādus piemēro, piemēram, precēm no ASV vai Ķīnas. Automašīnām tarifi būtu 10% apmērā.

Jāņem vērā, ka tirdzniecības tarifi ir īpaši augsti dažiem lauksaimniecības produktiem. Lielbritānijas eksportētāji saskarsies arī ar dažādiem normatīvajiem šķēršļiem, kuru viņiem pašlaik nav.

Jauns tirdzniecības līgums – ko tas nozīmēs?

Lielbritānijas eksportam nebūtu jāsaskaras ar tarifiem precēm, kas nonāk Eiropas Savienībā. Tas, vai britiem būs jāveic pārbaudes un testi, lai pierādītu preču atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem, būs atkarīgs no tā, kāda vienošanās tiks panākta.

Tātad – eksports Lielbritānijas uzņēmumiem varētu radīt lielāku birokrātiju un lielākas izmaksas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vairāki ekonomisti domā, ka Lielbritānijas ekonomika sliktāko cenāriju gadījumā var kļūt mazāka nekā tad, ja valsts būtu lēmusi par labu palikšanai Eiropas Savienībā.

Jauns līgums nozīmēs, cik viegli pakalpojumus uzņēmumi varētu sniegt klientiem Eiropas Savienībā, tāpat daudz kas būs atkarīgs no normatīvo aktu saskaņošanas apjoma un no tā, kādu vienošanos var panākt par darbu un ceļošanu pāri robežām.

Vai Lielbritānija var vienoties par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, nevienojoties par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības?

Termins "izstāšanās bez vienošanās" bieži tiek attiecināts, lai Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez panāktas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Tātad scenārijs, ka nākamā gada beigās nebūs Lielbritānija varētu panākt brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, šajā ziņā nav uzskatāms par vienošanos saistībā ar izstāšanās nosacījumiem.

Džonsona panāktās vienošanās ratifikācija nozīmētu vienošanos, kas aptver pilsoņu tiesības (Eiropas Savienības pilsoņu tiesības Lielbritānijā, kā arī tās pilsoņu tiesības kontinentālajā Eiropā), finansiālo ieguldījumu un Īrijas robežas jautājumu.

Bet "bez vienošanās" dažreiz tiek lietots arī tāds termins kā “brīvās tirdzniecības līgums” un PTO noteikumi par tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību. Šis scenārijs gan ir iespējams, ja Lielbritānijai tā arī neizdosies panākt jaunu vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem, kas apmierinātu ne tikai Londonu, bet arī pašu Briseli.