Nākamajā ES budžetā kohēzijas finansējums Latvijai var sarukt par miljardu eiro

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā kohēzijas finansējums Latvijai varētu sarukt par 22% jeb vienu miljardu eiro, otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem uzklausot Pārresoru koordinācijas centra informāciju par Nacionālā attīstības plāna līdz 2027.gadam (NAP2027) izstrādi, izskanēja arodbiedrību bažas par NAP2027 plānoto finansējumu un atbalstu atsevišķām nozarēm, piemēram, izglītībai un zinātnei, kā arī tranzītam.

Kariņš norādīja, ka NAP2027 ir plāns, ko Latvija raksta pati sev, kurā pateikts, kādā virzienā vēlamies attīstīties. Vienlaikus NAP2027 finansēšana būs saistīta ar ES nākamo daudzgadu budžetu, kas patlaban ir izstrādes stadijā, tomēr zināmas aprises esot iezīmētas.

Pēc Kariņa teiktā, patlaban plānots, ka ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijai saruks par 22% jeb aptuveni vienu miljardu eiro, salīdzinot ar šo ES daudzgadu budžetu. Tiesa, gala lēmums par nākamo ES budžetu vēl nav pieņemts.

Ministru prezidents skaidroja, ka finansējuma samazinājumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Lielbritānijas izstāšanās no ES, otrkārt, Latvijas ekonomika turpina augt un mūsu valsts vairs nekvalificējas kā vistrūcīgākā ES ekonomika, treškārt, saruks kopējais ES finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai, naudu turpmāk novirzot citām jomām.

"Plānots, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā samazināsies finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai, bet divkāršosies citās jomās. Mums ir jāsaprot, ka esam krietni izauguši, mēs neesam tik trūcīgi. Mums jādomā, kā konkurēt plašākā mērogā. NAP2027 parāda, ka mums ir jāmaina paradumi, ka mums ir jāpieslēdzas jaunai īstenībai. Dzelžiem naudas būs mazāk, bet inovācijām ar augstāku pievienoto vērtību būs vairāk," sacīja Kariņš, piebilstot, ka pasaule mainās strauji, bet Latvija mainās lēni.

Uz augšu