Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) turpmāk būs plašākas tiesības jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē noteikt invaliditāti uz mūžu personām pēc pilngadības sasniegšanas, paredz valdības pieņemtie grozījumi "Noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību".
Šobrīd noteikumi paredz, ka pilngadīgai personai invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu - sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Savukārt uz mūžu to var noteikt tikai tādai personai, kurai konstatēti noteikumos atrunāti konkrēti anatomiskie defekti vai veselības traucējumi, vai arī, ja personai ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus.
Līdz ar to, ja šobrīd pilngadīgai personai saslimšanas vai traumas dēļ ir radušies stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuri būtu par pamatu invaliditātes noteikšanai visa mūža garumā, bet tie neatbilst noteikumos uzskaitītajiem veselības traucējumiem, VDEĀVK, veicot pirmreizēju invaliditātes ekspertīzi, var noteikt invaliditāti tikai uz terminētu periodu - līdz pieciem gadiem.
Šobrīd, lai personai varētu noteikt invaliditāti uz mūžu, tai pēc pieciem gadiem jāveic atkārtota ekspertīze, un attiecīgi atkārtoti jāvāc un jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija.
Izmaiņas noteikumos paredz, ka invaliditāti uz mūžu jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē varēs noteikt personai, kurai ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai arī, ja VDEĀVK ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt noteikta nepārtraukti vairāk kā uz pieciem gadiem.
Pieņemtie noteikumi novērsīs netaisnību pret cilvēkiem ar smagu invaliditāti, kurām tā regulāri bija jāpierāda ārstu komisijai,
par labklājības ministres Ramonas Petravičas (AP) pausto aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā.
