Jautājums par Rīgas domes atlaišanu jau apspriests valdības koalīcijā, un vairākums partiju atbalstījušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces plānu par domes atlaišanu, tomēr galvenā politiskā diskusija ir par to, uz cik ilgu laiku tiks ievēlēts jaunais domes sastāvs, otrdien vēsta TV3 Ziņas.
Valdība par Rīgas domes atlaišanu varētu lemt jau nākamnedēļ. Pūce otrdien paziņoja, ka juridiskais pamats domes atlaišanai būtu tas, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu
Tikmēr valdības koalīcijā jau sākusies diskusija, uz cik ilgu laiku jāievēlē jaunā Rīgas dome – līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas būs pēc pusotra gada, vai arī ilgāk nekā uz pieciem gadiem.
Pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas Rīgā Juris Pūce žurnālistiem atzina, ka ir iestājušies juridiskie apstākļi Rīgas domes atlaišanai. Dome esot atkārtoti pārkāpusi likumu, nepildot pašvaldības autonomo funkciju atkritumu apsaimniekošanā.
“Jautājums ir par juridisku vērtējumu, vai šī ir tā situācija, kurā Ministru kabinetam būtu jārosina domes atlaišana. Šobrīd ministrijas juristi to gatavo, un šīs nedēļas laikā mēs informēsim sabiedrību par rezultātiem.”
Vairāki politiķi TV3 Ziņām apstiprinājuši, ka jautājums par Rīgas domes atlaišanu jau apspriests valdības koalīcijā, un vairākums partiju atbalstījušas VARAM plānu par Rīgas domes atlaišanu, kas, visticamāk, tiks iniciēta jau nākamnedēļ.
Saskaņā ar spēkā esošo likumu ārkārtas vēlēšanās ievēlētajai domei būtu jāstrādā pusotru gadu – līdz 2021. gada jūnijam, kad plānotas kārtējās vēlēšanas. Taču koalīcijas partijas uzskata, lai ietaupītu valsts līdzekļus, nākamajai domei būtu jāstrādā ilgāk – līdz kārtējām vēlēšanām 2025. gadā.
Lai domi ievēlētu uz ilgāku laiku, nepieciešams saņemt konstitucionālo tiesību ekspertu pozitīvu vērtējumu un grozīt likumus.
Ja valdība nākamnedēļ atbalstīs Pūces likumprojektu par domes atlaišanu, Saeima domi varētu atlaist decembra vidū. Šajā brīdī no Oļega Burova pilnvaras pārņemtu Saeimas iecelti administratori. Savukārt kā iespējamais ārkārtas vēlēšanu datums minēts 29. februāris, kas jau saskaņots ar CVK.