Pabriks: Līdz šim NATO rīcībā nebija detalizēta Baltijas valstu aizsardzības plāna

Artis Pabriks

FOTO: TOMS KALNINS / EPA

Līdz šim NATO rīcībā nebija detalizēta Baltijas valstu aizsardzības plāna, taču tas nenozīmēja, ka netika veikts darbs pie Baltijas valstu aizsardzības, komentējot NATO samitā Londonā apstiprināto Baltijas valstu aizsardzības plānu norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs skaidroja, ka politiski, protams, uz Baltiju attiecas garantijas un Ziemeļatlantijas līguma piektais paragrāfs par kolektīvo drošību, taču, lai to varētu veiksmīgi īstenot, ir jābūt detalizētam plānam.

"Mums reģionā ir jābūt vienam nopietnam plānam, bet mūsu gadījumā tas īsti neeksistēja.

Ja mēs vēlamies vienādu drošību visiem NATO valstu pilsoņiem, tad tam plānam jābūt aktuālam," norādīja Pabriks.

Ministrs skaidroja, ka plāns paredz metodes un veidu kā krīzes un kara gadījumā NATO aizstāvēt Baltijas valstu reģionu. "Plāns uzliek pienākumus visai aliansei un paredz, kā tie tiks realizēti praksē, kā jārīkojas Baltijas valstīm un sabiedrotajiem," sacīja ministrs, bet piebilda, ka

Baltijas valstīm un Polijai lielākais apdraudējums arvien ir Krievijas rīcība.

Lai tiktu īstenots plāns dzīvē, Latvijai preventīvi ir jāveic virkne praktisku pasākumu un tie jāsaskaņo ar mūsu pašu izstrādātajiem nacionālajiem plāniem.

Pabriks norādīja, ka Londonas samitā atsevišķi lēmumi par NATO klātbūtnes paplašināšanu Baltijā netika pieņemti, taču jaunapstiprinātais plāns ļaus atgriezties pie šī jautājuma. "Tālāk par to netika runāts, lai gan uzsveram, ka vēlamies redzēt lielāku, spēcīgāku un pastāvīgu NATO klātbūtni," piebilda ministrs.

Rezumējot samita pieņemtos lēmumus, Pabriks uzsvēra, ka

samits pagājis zem sadarbības zīmes un pasākuma beigās uzsvars likts uz to, ka jāturpina darbs uz politisko saliedētību.

Lai arī pastāvēja diplomātiskā cīņa un Turcija minētajam plānam iebilda, noslēgumā tika panākta vienošanās un Turcija piekrita, ka Baltijas valstīs arī nepieciešams veikt drošības pasākumus. "Mēs esam labi Turcijas sabiedrotie un, protams, tā arī vēlas jaunapstiprinātā plāna īstenošanu," piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā Erdoans paziņoja, ka apspriedīs šo jautājumu ar Polijas un Baltijas valstu līderiem samita gaitā. Turcija bija apsūdzējusi NATO sabiedrotos, ka tie atbalsta Baltijas valstu bažas par drošību, taču noraida kurdu kaujinieku radītos draudus Turcijai.

Uz augšu