Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas VARAM vēlas rīkot 22. februārī
Papildināts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

FOTO: Zane Bitere/LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

VARAM potenciāli vēlētos vēlēšanas 22. februārī, bet CVK uzskata, ka tās labāk būtu rīkot 29. februārī.

Bērziņa norādīja, ka gadījumā, ja vēlēšanas notiek 29.februārī, tad vēlēšanu aplokšņu maketi ir jāiesniedz izstrādātājam jau 3.janvārī. Īsais termiņš uzreiz sadārdzina arī izmaksas, piebilda CVK priekšsēdētāja. Turklāt esot jāņem vērā arī apstāklis, ka gada nogalē ir daudz brīvdienu. 

Kā vēstīts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis, ka

VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka pašvaldība jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma pieņemšanai ir iestājies.

Tas varētu izmaksāt aptuveni 1,5 miljonus eiro

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošana varētu izmaksāt aptuveni 1,5 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pašvaldību vēlēšanās komisijas locekļu darbu apmaksā no pašvaldības budžeta, savukārt finansējums no valsts budžeta nepieciešams Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

CVK pārstāve Laura Zaharova pastāstīja, ka CVK Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarīkošana izmaksātu 460 000 eiro. Šis finansējums nepieciešams vēlēšanu iecirkņu plakātiem, vēlēšanu zīmēm, aploksnēm, un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem izdevumiem.

Savukārt PMLP būs nepieciešams finansējums paziņojumu sagatavošanai un izsūtīšanai.

Ministrs atzina, ka VARAM nelolo cerības, ka dome spēs savus pienākumus veikt arī pēc 12. marta, kas beigsies valdības izsludinātā ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, tādēļ tiek gatavoti alternatīvi risinājumi, kā ar šo problēmu cīnīties pavasarī.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) trešdien žurnālistiem sacīja,

ja VARAM tomēr panāks Rīgas domes atlaišanu, partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR) gatavosies ārkārtas vēlēšanām.

Burovs sacīja, ka pēdējās dienās sabiedrībā plaši izskan viedoklis, ka VARAM tuvāko dienu laikā varētu iniciēt domes atlaišanu, par pamatu ņemot situāciju ar atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr Burovs atkārtoja jau iepriekš vairākkārt pausto nostāju, ka atkritumu apsaimniekošanas krīzes pašvaldībā nav, jo vienošanās par sadarbību ar atkritumu apsaimniekošanas operatoriem ir panākta

Tikmēr, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu. Izskan arī atturīgāka pozīcija, tomēr lielākoties tiek atzīts, ka, visticamāk, Rīgas domes atlaišanas process tiks sākts.

Politiķi neoficiālās sarunās akcentē, ka, ja tiks nolemts atlaist Rīgas domi,

tas nebūšot politisks, bet gan juridisks lēmums, jo netiek izslēgta iespēja, ka šī lēmuma likumību vēlāk būs jāaizstāv Satversmes tiesā.

Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets. Šādu likumprojektu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma.

Uz augšu