Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās prognozē augstu vēlētāju aktivitāti (1)

"Es pieņemu, ka vēlētāju aktivitāte būs augsta, jo vēlēšanas notiks februārī, kad cilvēki vēl ir dusmīgi, jo ārā ir auksts un tumšs laiks. Ja būs atkusnis, tad būs redzamas galvaspilsētas nelabotās ielas, bedres, nenotīrītais sniegs un autovadītāji nīks sastrēgumos. Cilvēkiem minētie drūmie apstākļi būs apnikuši un šādas dusmas var vēlētāju mobilizēt doties uz vēlēšanu iecirkņiem," pieļāva eksperts.

Rajevskis atgādināja, ka savulaik pašvaldību vēlēšanas norisinājās martā, taču vēlāk tās pārcēla uz vasaru, kad cilvēki "uz pasauli raugās pozitīvāk".

Rajevskis prognozēja, ka neviena partija ārkārtas vēlēšanās neiegūs lielu pārsvaru un, visdrīzāk, pieredzēsim plašu politisko spēku pārstāvniecību, kas novedīs pie attiecīgas koalīcijas izveidošanas. "Neviens nav gatavs ārkārtas vēlēšanām, kuras tiek rīkotas ļoti strauji. Šādā situācijā lielākie ieguvēji ir populistiskie radikāļi - skaļi, bļaujoši un redzami. Tādai normālai priekšvēlēšanu kampaņai nav laika, turklāt partijām pastāv finanšu ierobežojumi," norādīja eksperts.

Politologs prognozēja, ka partijai "Saskaņa" ir lielas izredzes palikt opozīcijā, bet valdībā esošajām partijām - veidot valdošo koalīciju, kurā turklāt varot iekļauties arī partija "Gods kalpot Rīgai", kas pašlaik sadarbojas ar "Saskaņu".

"Ja "Gods kalpot Rīgai" vēlēšanās iegūs normālu pārstāvniecību un viņi būs normāls dalībnieks koalīcijas sarunās, tad viņiem nevajadzētu nokļūt spitālīgo un izstumto lomā, kā tas mēdz notikt ar "Saskaņu"," prognozēja Rajevskis.

Rajveskis ir skeptisks par to, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Nilam Ušakovam (S) būtu izredzes atgriezties Rīgas mēra krēslā. "Skatoties uz "Saskaņas" reitingiem, patlaban nav tā, ka vēlētāji no prieka plaukšķinātu rokas," uzsvēra politologs.

Eksperts pieļāva, ka deputātu mandātus varētu iegūt Tatjanas Ždanokas vadītā "Latvijas Krievu savienība".

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi neesot spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. 

Ministrs Juris Pūce (AP) piektdien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja, ka VARAM ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš šodien tiks izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts.

Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domē iecelt pagaidu administrāciju. 

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijas "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai", Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.