Rīgā nevienam no aktīvajiem politiskajiem spēkiem nav pārliecinoša vēlētāju atbalsta, jo pašreizējie domes opozīcijas deputāti nav plaši pazīstami vēlētāju vidū, kā arī nav īsti skaidrs, cik vienota un gatava patlaban ir "Saskaņa", politisko situāciju galvaspilsētā saistībā ar iespējamajām pašvaldības ārkārtas vēlēšanām komentēja sociologs Arnis Kaktiņš.
Viņš norādīja, ka vēlētāju vidū Rīgas "partijas sacenšas nespēkā". Sociologa ieskatā, "Saskaņa" ir mainījusies, tā vairs nav "monolīta", nav arī skaidrs, kādas būs partijas tālākās attiecības ar "Gods kalpot Rīgai".
Tikmēr opozīcijas spēku vidū arī iezīmējas neskaidra situācija, proti, deputāti nav plaši zināmi vēlētāju vidū. Tomēr Kaktiņš minēja, ka no opozīcijas kandidātiem Vilnis Ķirsis (V) varētu būt viens no zināmākajiem.
Viņš piebilda, ka no domes ir aizgājuši tādi plašāk zināmi politiķi kā, piemēram, Juris Pūce (AP), Mārtiņš Bondars (AP) un Juta Strīķe (JKP), kuri savukārt tagad ir aizstāti ar kandidātiem, par kuriem nevarot izdarīt pārliecinošas prognozes bez spekulēšanas.
Pēc sociologa domām, lielāka nozīme būs nevis partijām, bet gan atsevišķiem kandidātiem. Tomēr Kaktiņš norādīja, ka viņam pagaidām nav tiešu mērījumu saistībā ar iespējamajām Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām.
Skatoties uz pašreizējajām domē pārstāvētajām partijām, sociologam nav pilnīgi skaidrs, kas būs lielākie ieguvēji, tomēr Kaktiņš mudina pievērst uzmanību opozīcijas politiskajiem spēkiem.
Kā vēstīts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce.
VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.
Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.
Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām.
Šobrīd, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.
Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
