Banku analītiķi: Rīgas domes atlaišana radīs politisko nestabilitāti (1)

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka Rīgas domes atlaišana no ekonomikas viedokļa, visticamāk, ir neitrāla ietekme.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada notikumi un skandāli, kā arī Rīgas sabiedriskā transporta nodrošinātāja "Rīgas satiksmes" iekļaušana vispārējās valdības sektorā ir negatīvi ietekmējusi valsts budžetu un līdz ar to arī pašvaldības investīcijas, piemēram, apturot Skanstes tramvaja līnijas projektu. 

"Tāpat ir būtiskas problēmas arī citos infrastruktūras projektos, ko pašreizējā dome nav spējusi pietiekami efektīvi risināt. Tas jau norāda, ka Rīgas ekonomiskais potenciāls patlaban netiek pilnībā izmantots," teica Āboliņš.

Viņš atzīmēja, ka Rīgas domes atlaišana un jaunas vēlēšanas rada zināmu politisko nestabilitāti, taču tas ir politisks process un maz ticams, ka īstermiņā tam būs ietekme uz Rīgas ekonomikas attīstību. 

"Ilgākā termiņā ietekme varētu būt gan pozitīva, gan negatīva, atkarībā no tā, kāds būs šī procesa ilgums un rezultāts," sacīja bankas "Citadele" ekonomists.

AS "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka Rīgas dome ir iestigusi politiskajās batālijās, tādēļ tās "restarts" būtu vērtējams drīzāk pozitīvi. "

"Citādi atlikušajā periodā nekāds konstruktīvais darbs tāpat nav gaidāms," uzskata ekonomists.

Gašpuitis uzsvēra, ka Rīgas domes vēlēšanas var nenest gaidīto un spēku izkārtojums var būt līdzīgs tagadējam, tādēļ darbs var turpināt bremzēties. 

"Manuprāt, būtiskas makro līmeņa kataklizmas pašreizējā "putu kulšana" neradīs, kaut zināmas lērums ķezu jau ir sastrādāts un uzkrautas uz valsts pleciem. Tas saistās ar "Rīgas satiksmi", atkritumiem un citiem jautājumiem. Tas viss met ēnu uz valsts tēlu un noteikti atstāj ietekmi uz valsts nākotnes izaugsmes potenciālu," atzina Gašpuitis. 

"SEB banka" ekonomists piebilda, ka daudzās lietās, piemēram, pilsētvides, dažādu jauno uzņēmējdarbības formu attīstībā, kur liela loma ir tieši pašvaldībai, kaimiņvalstu galvaspilsētas Rīgu ir atstājušas beidzamajā vietā. 

"Piemēram, Apvienotās Karalistes uzņēmuma "Findexable" izveidotajā [globālajā finanšu tehnoloģiju indeksā] "Global Fintech Index" galvaspilsētu topā Rīgai piešķirta 96.vieta, Tallinai - 45.vieta, bet Viļņai - 6.vieta. Un tā tam būs būt, kamēr politiķiem būs interese un iespējas nodarboties ar savu vēlmju bīdīšanu," viņš uzsvēra. 

Kā norādīja Gašpuitis, politiskā nenoteiktība vai strupceļa situācija plašākā mērogā šodien nav nekas ārkārtējs. Taču nepatīkamākais ir domes vēlmes iztrūkums un valsts bezspēcība aktīvāk risināt korupcijas un atklātības jautājumus pilsētas saimniecībā. 

"Rezultātā kritisko jautājumu ir vairāk, nekā ārkārtas vēlēšanas spēs atrisināt. Šie visi būs aktuāli jautājumi arī pēc tām. Jācer, ka šoreiz vēlētājs būs prasīgāks," sacīja "SEB bankas" ekonomists.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce piektdien paziņoja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kurš izsūtīts saskaņošanai, lai pēc tam to iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā. 

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts, piebilda Pūce.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijām "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai", "Vienotība", "Latvijas attīstībai", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Jaunās konservatīvās partijas.