Rozenvalds Rīgas domes atlaišanā saskata draudus demokrātijai

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes doktora studiju programmas direktors Juris Rozenvalds.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Valdošās koalīcijas rīcībā vēlēšanu jautājumā saskatāmi draudi demokrātijai Latvijā, izriet no politologa Jura Rozenvalda aģentūrai LETA sacītā.

Viņš pieļauj, ka Saeima pieņems lēmumu par Rīgas domes atlaišanu, jo liela daļa esošās koalīcijas partiju jau ilgāku laiku prāto, ka Rīgā valdošo koalīciju varētu dabūt projām. 

Vienlaikus viņš pauda, ka "valdošā koalīcija ir aprēķinājusi, kādēļ tērēties divas reizes un riskēt, ja var to darīt vienreiz, dabūt projām koalīciju un vadīt piecus gadus". "Taču šāda rīcība ir nopietns drauds demokrātijai Latvijā," brīdināja politologs. 

Rozenvalds uzskata, ka Saeimas priekšlikums grozīt likumdošanu par cita termiņa noteikšanu, ir diezgan bīstams precedents arī citām pašvaldībām. Šo situāciju politologs raksturo ar teicienu, ka "Ar labiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli". 

Eksperts brīdina arī par situāciju, kas var izveidoties pēc tam, kad "Zaļo un zemnieku savienība" un Latvijas Pašvaldību savienība vērsīsies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu Saeimas veiktos grozījumus vēlēšanu kārtību reglamentējošajā likumdošanā.

Viņš pauda satraukumu par, viņaprāt, bīstamu tendenci, kas vērojama Saeimā. "Patlaban valdošā koalīcija daudz izteiktāk nekā jebkura iepriekšējā nacionālā līmeņa valdošā koalīcija cenšas kārtot jautājumus ļoti skaidri un atklāti, lai radītu sev izdevīgāku situāciju," uzskata Rozenvalds.

Kā piemērus viņš minēja gan partiju finansēšanas likumu, kas paredz finansējuma piešķiršanu jau no nākamā gada. Tāpat arī par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, ko rīdziniekiem ir ļoti grūti saskatīt pilsētā, vērtēja politologs.

Runājot par to, kuri politiskie spēki varētu veidot sarakstu ārkārtas Rīgas domes vēlēšanām, Rozenvalds uzskata, ka tās būs tās pašas partijas, kas patlaban ir pārstāvētas parlamentā.

Esošajā politiskajā situācijā sevi var mēģināt pieteikt arī "Latvijas Krievu savienība". "Gods kalpot Rīgai" jau ir paziņojusi, ka tā startēs atsevišķi, tādējādi viena spēlētāja vietā būs divi. "Domāju, ka savu laimi Rīgas domē izmēģinās arī "Zaļo un zemnieku savienība" kopā ar Zaļo partiju vai bez tās," prognozēja Rozenvalds.

Viņš uzskata, ka tas, kā partijām veiksies vēlēšanās, ir atkarīgs no tā, uz cik ilgu termiņu tiks vēlēta Rīgas dome. Ja būs tā, kā patlaban ir iecerējusi valdošā koalīcija, un domi vēlēs uz pieciem ar pusi gadiem, tad ir grūti prognozēt tik politisku lēmumu, teica politologs.

Rozenvalds prognozē, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs ļoti asas. Vēlētāji, redzot to, kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) tiek galā ar Rīgas domes vadību, bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam, eiroparlamentārietim Nilam Ušakovam (S) rada cietēja oreolu, sacīja eksperts.

Turklāt Rozenvalds arī domā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) likumprojekts par pašvaldības atlaišanu aizēno patiešām nopietnas problēmas, kuras ir bijušas Rīgas domē Ušakova valdīšanas laikā.

Viņš atgādina, ka iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" teju "caur adatas aci" izlīda, lai iekļūtu domē, taču tajā pašā laikā arī Rīgas domes opozīcija neizskatās pēc arājiem.

"Vērotājiem no malas rodas priekšstats, ka opozīcija zina, ko viņi negrib darīt, bet tas, ko un kā viņi grib darīt, arī nav skaidrs. Šādā situācijā nevar teikt, ka viņi varētu izveidot kaut ko līdzīgu "ēnu kabinetam", kam tikai jānonāk pie varas, lai visu sakārtotu. Man tādas pārliecības nav," sacīja Rozenvalds.

Politologs pieļauj, ka gadījumā, ja domi vēlēs uz ilgāku laiku, tad valdošā koalīcijai cīņai iespējams deleģēs nopietnus kandidātus, apzinoties, ka Rīgas politika ir daudz vairāk nekā municipālā politika.

Kā vēstīts, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts.

Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. 

Šobrīd, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.

Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.

Kā uzskata  politiķi, piedāvātais regulējums samazinās iespējamo pagaidu administrācijas darbības laiku, jo tās darbības termiņš, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns. Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība, norādījuši deputāti.

Viņi arī ir pārliecināti, ka šāda pieeja veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu.

Uz augšu