Latvijas valdība tomēr atbalstīs ES “atklātības direktīvu” (5)

CopyLinkedIn Draugiem X
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (priekšplānā no kreisās) un finanšu ministrs Jānis Reirs piedalās Saeimas ārkārtas sēdē, kurā otrajā lasījumā  izskata gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistīto likumprojektu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (priekšplānā no kreisās) un finanšu ministrs Jānis Reirs piedalās Saeimas ārkārtas sēdē, kurā otrajā lasījumā izskata gadskārtējo valsts budžetu un ar to saistīto likumprojektu. Foto: Edijs Pālens/LETA

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri vienojušies, ka ES Padomes juridiskais dienests turpinās strādāt pie tā sauktās atklātības direktīvas. Ja pamats līdzšinējām bažām būs zudis, arī Latvija būs gatava balsot par šo ideju, ziņo LTV raidījums “de facto”.

LTV atgādina, ka ES Padome šobrīd skata priekšlikumu, kas liek publiski atklāt, cik lieli starptautiski uzņēmumi ES valstīs nopelna un cik nomaksā nodokļos. Raidījums skaidro, ka jau pirms diviem gadiem sāka darboties jauna sistēma – lieliem starptautiskiem uzņēmumiem par savu darbu īpaši jāatskaitās ES valstu iestādēm. Taču iestādes šo informāciju nedrīkst publiskot un apspriest.

Jaunais priekšlikums ļautu salīdzināt, cik milži nopelna valstīs, kur būtu jāmaksā lieli nodokļi, un cik no tās peļņas aizplūst uz ofšoriem, kur nebūtu jāmaksā.

Teorētiski Latvija vienmēr uzstājusi, ka lieliem uzņēmumiem publiski jāatskaitās par saviem nodokļiem. Taču novembra beigās Latvija izrādījās viena no valstīm, kas Briselē iestājās pret jaunās iniciatīvas virzību. Iemesls – par ideju Briselē plānoja balsot pēc vairākuma principa. Bet Latvija un vēl 11 valstis uzskata, ka direktīva netieši skar nodokļu jomu un nodokļu jautājumi ES ir jālemj procedūrā, kur lēmumam ir jābūt vienprātīgam. Latvijas valdībai ir bažas, ka atkāpšanās no vienprātības principa varētu radīt precedentu un kādreiz citas valstis Latvijai varētu uzspiest nevēlamu nodokļu regulējumu.

“Visa Eiropas likumdošana pastāv tikai no šādiem gadījumiem. Ir valstis, piemēram, Francija, kura uzskata, ka visur ir jābūt tādiem nodokļiem kā Francijā, un viņi meklē iespējas kā piespiest pārējās valstis sekot viņu modelim,”

skaidro ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Var noprast, ka valdības sēdē, kur par jautājumu lēma, iebildumu pret šādu pozīciju nebija. Debašu par to, ka tas varētu nozīmēt “atklātības priekšlikumu” nāvi, nebija. Nebija par šo jautājumu diskusiju arī Saeimas Eiropas lietu komisijā Saeimā, kurai Latvijas nostāja bija jāapstiprina. Tur jautājumu prezentēja Ekonomikas ministrija. Valdības koalīcijā joprojām uzsver – ja direktīva tomēr nenonāks strupceļā, Latvija iestāsies par to, lai lielās korporācijas par ieņēmumiem un samaksātiem nodokļiem atskaitās.

Šīs nedēļas beigās Briselē sanāca ES dalībvalstu finanšu ministri.

Viņi vienojās – mēģinās izsvītrot no direktīvas visas atsauces uz nodokļiem un, ja tas tā notiks, tad arī Latvija būs gatava balsot par šo ideju, jo pamats līdzšinējām bažām būs zudis.

Raidījums “de facto” norāda - pagaidām nav skaidrs, vai pēc juridiskās labošanas nemainīsies arī direktīvas būtība, kā tas ir solīts.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu