Putina un Zelenska tikšanās Normandijas formātā. Ko vēlas Ukraina, bet ko - Krievija? (42)

TVNET/LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Vladimirs Putins un Volodimirs Zelenskis
Vladimirs Putins un Volodimirs Zelenskis Foto: AFP / Scanpix

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien gatavojas tikties Parīzē, kur norisināsies tā dēvētais Normandijas formāta samits.

Samitā, kurā tiks meklēti risinājumi konfliktam Austrumukrainā, piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele. Taču Putins un Zelenskis, ļoti iespējams, tiksies arī atsevišķi no Francijas un Vācijas līderiem.

Normandijas formātā ietilpst Ukraina, Krievija, Francija un Vācija.  Iepriekšējais Normandijas formāta samits notika Berlīnē 2016.gadā.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Diplomāti ir uzsvēruši, ka Krimas jautājums samitā netiks apspriests.

Kremlis ir licis noprast, ka ir gatavas sastrādāties ar Zelenski, kuru Putins raksturojis kā patīkamu un patiesu. Bet Putins nevēlēsies atgriezties no samita tukšām rokām un, visticamāk, centīsies panākt Krievijai piemēroto sankciju atvieglošanu.

Vācijas Ārlietu ministrs Heiko Māss intervijā mediju grupas "Funke" ziņu redakcijai pirms samita sacīja, ka "mums jādara viss iespējamais, (..) lai panāktu progresu Ukrainas miera procesā".

Māss uzslavēja Zelenski par jaunas inerces piešķiršanu sarunām un norādīja, ka progresa panākšanai arī Krievijai ir jāsper solis.

Zelenskis vēlas panākt progresu, lai izbeigtu karu ar Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem valsts austrumos. Krievijas vēlas izmantot samitu, lai liktu Zelenskim izpildīt 2015.gadā noslēgto Minskas miera vienošanos, kas paredz nemiernieku kontrolētajiem reģioniem lielāku autonomiju apmaiņā pret kauju izbeigšanu.

Vācija un Francija bija vidutāji 2015.gadā, kad tika noslēgta Minskas vienošanās, bet tā vairākkārt ir ignorēta.

Minskas vienošanās paredz, ka Ukraina varēs atgūt kontroli pār valsts robežu vien tad, kad nemiernieku kontrolētajos reģionos notiks Ukrainas likumiem atbilstošas vēlēšanas un reģionu iegūs autonomu statusu. Tomēr Zelenskis uzstāj, ka Ukrainai kontrole pār robežu jāiegūst pirms pašvaldību vēlēšanām.

Zelenska preses pārstāve Jūlija Mendela paziņoja, ka Zelenska prasības samitā būs stingras.

"Pirmie trīs soļi, kurus prezidents Zelenskis spers sanāksmē Parīzē būs: sagūstīto ukraiņu atgriešanās nosacījumi; reāls, nevis viltus pamiers; un, protams, ārvalstu karavīru un bandītisko veidojumu izvešana no Donbasa teritorijas," Mendela uzskaitīja ierakstā sociālās saziņas vietnē "Facebook".

Pašvaldību vēlēšanas būs iespējamas, kad Ukraina atgūs kontroli pār robežu un apkaimē "vairs nebūs ārvalstu karavīru un nelegālu bruņotu grupējumu", viņa piebilda.

Vienlaikus Zelenska preses pārstāve uzsvēra, ka "karš Donbasā nebeigsies 10.decembrī", atzīstot, ka lielas cerības par sanāksmes rezultātiem var novest pie vilšanās. 

Komentāri (42)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu