Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valde vērsušās pie Rīgas domes ar aicinājumu valsts pārziņā bez atlīdzības nodot LNOB ēku, taču pašvaldība, kura atzīst pašas ierobežotās spējas tūlītēji nodrošināt nama remontam nepieciešamos aptuveni septiņus miljonus eiro, ir nobažījusies, vai valsts spēs nodrošināt tā sakārtošanu.
LNOB komplekss Aspazijas bulvārī 3 sastāv no vēsturiskās ēkas, piebūves, pacēlāja nojumes, vienstāva ēkas - veikala, sabiedriskās tualetes un zemesgabala, kopumā aizņemot 12 095 kvadrātmetrus lielu platību. Kopš 1998.gada ēku komplekss pieder Rīgas pilsētai, bet LNOB kapitāldaļu turētājs ir Kultūras ministrija (KM).
Kā liecina Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti, LNOB valde lūgusi domei īpašumu bez atlīdzības nodot valsts pārziņā, vienlaikus aicinot to ieguldīt LNOB pamatkapitālā.
Pēc LNOB valdes paustā, arī pēc īpašuma nodošanas KM tā turpinās veikt vairākas funkcijas, piemēram, radīt daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, nodrošināt profesionālās operas un baleta mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar operas un baleta izrāžu starpniecību sekmēt bērnu un jauniešu personības veidošanos un veikt citus uzdevumus.
Kā komitejas locekļiem pastāstīja Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes direktores vietnieks Ernests Saulītis, dome būtu gatava ēku nodot valsts pārziņā ar nosacījumu, ka to nevar nodot tālākai atsavināšanai, ka to var izmantot tikai konkrēto funkciju īstenošanai un ka brīdī, kad tā vairs nebūs nepieciešama valsts funkciju īstenošanai, tā jānodod atpakaļ domei. Tāpat īpašumam nedrīkstētu piemērot nekādus apgrūtinājumus, piemēram, hipotēku vai ķīlu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) klātesošajiem pauda, ka LNOB uzturēšanu nodrošina SIA "Rīgas nami" un daļa nomas maksas paliek kapitālsabiedrībās pārziņā, bet daļa - ar investīcijām tiek ieguldīta atpakaļ operas namā.
"Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Vineta Verika norādīja, ka kopumā uzņēmums īpašumā ir ieguldījis 1,2 miljonus eiro, apstiprinot, ka finansējumu LNOB atgriež, maksājot nomas maksu.
Tomēr tagad, laužot līgumu, LNOB domei paliktu parādā 871 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Veicot īpašuma nodošanu KM, iesaistītajām pusēm būtu jāvienojas par šīs summas atlīdzināšanu domei, taču patlaban operai neesot skaidrs, kur šādu naudu ņemt, atzina Verika.
Pēc Burova teiktā, operā patlaban sliktā stāvoklī ir inženiertīkli, no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esot izsniegti vairāki akti par signalizācijas sistēmas darbu, kā arī konstatēti vēl atsevišķi trūkumi. Kopumā ēkā tuvāko trīs četru gadu laikā būtu jāiegulda aptuveni septiņi miljoni eiro.
"Pati dome to uzreiz darīt nevar, tāpēc pirms pāris nedēļām bija tikšanās ar LNOB un KM un nonācām pie slēdziena, ka dome to varētu nodot valsts pārziņā. Vai tas ir pareizi, godīgi sakot, es nezinu, jo, ja LNOB valde ir rīcībspējīga, tad labi, bet, ja viņi brīvi rīkojas ar īpašumiem un grib ņemt kredītus nama uzturēšanai, - valsts var pazaudēt operu vispār," sprieda Burovs, norādot, ka patlaban nav skaidrs, vai valstij vispār ir nauda nama uzturēšanai.
Arī deputāte Baiba Broka interesējās, vai no KM puses ir apliecinājums, ka tā novērsīs visas ēkas nepilnības un ka tādiem ieguldījumiem ir līdzekļi. Pēc Saulīša teiktā, KM šādus apliecinājumus iesniegusi nav.
Ilgtermiņā dome varētu veikt attiecīgos ieguldījumus un īpašumu sakārtot pilnībā, taču tad, visticamāk, augtu arī nomas maksa.
Deputāte Inese Andersone (V) pauda viedokli: lai gan šo lēmumu sasteigt nevajadzētu, dome tomēr ēku varētu nodot valstij un tos miljonus, ko paredzēts ilgtermiņā ieguldīt LNOB, novirzīt citiem mērķiem, piemēram, bērnudārzu ēku atjaunošanai. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Aleksejs Rosļikovs.
Rezultātā deputāti vienojās atlikt šā lēmuma pieņemšanu un lūgt KM un LNOB sagatavot konkrētu plānu un apliecinājumus ēkas uzturēšanai, kā arī vienojās uzaicināt visas iesaistītās puses uz nākamo komitejas sēdi.
