Pirmais kurss: "Tas ir tiešām svarīgi – zināt, ko tu vēlies"

"Pirmais kurss"

FOTO: Ģirts Raģelis

Sestdien, 14. decembrī "Republikas" telpas ierībinās humorroka grupa "Pirmais kurss". Gaidot koncertu, nopietnāk nekā parasti iepazīsties ar grupas pirmsākumiem un koncertu dažādību. Jūsu uzmanībai saruna ar grupas dalībniekiem – Kārli Zemīti, Franci Upacieri, Valdi Avotiņu un Aleksandru Okonovu.

Šķiet, grupa tika dibināta 2010. gadā, kad jūs kopā mācījāties NMV Rīgas Doma kora skolā? 

Kārlis: 2009. gada 9. septembrī.

Aleksandrs: Es varu pateikt pilnīgi precīzi. Mēs nesen par to runājām, esmu pārliecināts, ka 1. aprīlī varēsim svinēt desmitgadi. Mēs viesojāmies LNT, ierakstu vēl var atrast draugiem.lv.

Valdis: Tā bija mūsu pirmā uzstāšanās kā grupai.

Vai jūs atceraties savu pirmo izbraukuma koncertu?

Francis, Valdis un Aleksandrs reizē: Jā, atceramies.

Francis: Mums bija koncerts Vecumniekos. Tur dzīvoja klasesbiedrene Ieva, kuras mamma strādāja par direktori Vecumnieku mūzikas skolā. Mums atbrauca pakaļ autobuss…

Aleksandrs: Tāds liels pežo!

Francis: Busiņš, mēs 40 minūtes gaidījām, kamēr Dāvis izmazgās matus. To gan es atceros. Šoferis sēdēja ārā, bija ziema, un viņš bija ļoti dusmīgs.

Valdis: Nebija ziema, mēs bijām stulbi saģērbušies.

Francis: Mēs sēdējām kopmītnēs un domājām, ko vilkt. Dāvis teica, ka viņš grib apmetni. Tad no biezās vatētās segas to arī sataisīja.

Aleksandrs: Man bija padomju laika peldkostīms, kuram ir kājas un rokas, - rozā ar violetām strīpiņām, izskatījos pēc tārpa (smejas).

Video: Pirmais kurss "Sapņu auto Peugeot"

Kā jūs vērtētu, cik liela nozīme ir vietai, kurā uzstājaties, piemēram, kultūras nama zāle vai pagrabs?

Aleksandrs: Gribētos teikt, ka nekāda. Vienmēr esam priecīgi kādam spēlēt.

Francis: Ir bijuši labi koncerti sūdīgās vietās un slikti koncerti labās vietās.

Runājot par kultūras pieejamību mazāk apdzīvotos reģionos, vai tajos ir jūtama savādāka attieksme pret māksliniekiem, piemēram, uzņemšanā?

Kārlis: Jā, vienmēr ir daudz labāk nekā Rīgā. Rīgā tevi uzaicina, atbrauc un nospēlē.

Francis: Bet tas ir atkarīgs no pasākuma.

Kārlis: Tomēr, ja procentuāli salīdzina, es teiktu, ka ārpus Rīgas cilvēki mākslinieku vairāk gaida. Viņiem tas ir kaut kas nozīmīgs, jo mazās pilsētas koncerts pats par sevi ir liels notikums. Tur pasākumi nenotiek katru dienu, kā tas ir Rīgā.

Valdis: Nesen bijām Saldū uz Jauniešu forumu. Spēlējam koncertā dziesmuSapņu auto Peugeot”, un pēkšņi visa zāle sāk dejot ar iestudētām kustībām. Super! 

Aleksandrs: Viņi bija izgriezuši no kartona mašīnu, nokrāsojuši, saģērbušies videoklipa krāsās, iemācījušies deju! Rīgā tu nekad nesagaidīsi kaut ko tādu.

«Pirmais kurss»

FOTO: publicitātes

Kas jums sniedz vislielāko gandarījumu koncertos?

Aleksandrs: Meitenes.

Kārlis: Cilvēki. Tie, kuri priecājas un dzied līdzi. Ir ļoti patīkami redzēt, ka klausītāji ir atnākuši skatīties tieši uz tevi, nevis spiesti tur būt vai ir vienkārši garāmgājēji. Spēlēt tiem, kas atbalsta.

Video: Pirmais kurss "Krūtis".

Jums ir dziesmas, kas atbilst šlāgerim, piemēram, „Kapusvētki”. Vai jaunajā albumā tiks iekļauti arī citi mūzikas žanri? 

Valdis: Mēs nekad neesam koncentrējušies uz kādu konkrētu žanru, jo zināmā mērā tas liek sevi ielikt kaut kādā rāmītī.

Francis: Mazā bilžu.

Valdis: Jā. Tad tu nevari atļauties pasmieties par to, kā dara citi. Šādi ir vairāk iespēju. Smieklīgs jau nav viss, tomēr tas sniedz iespēju pasmieties, kā par „Palaid mani vējā” vai kaut ko citu.

Kārlis: Man likās, ka mēs to nopietni spēlējam… (Izliekas nopietns.)

Cik viegli jums pašiem ir noturēt kvalitatīvu humora līmeni?

Aleksandrs: Mums nav labs humors.

Valdis: Mums ir apmēram 4. klases līmenis. Mēs ļoti ilgi strādājām, līdz to sasniedzām.

Kārlis: Cenšamies nenokrist uz trešo.

Valdis: Ceturtklasnieki ir dažādi.      

Francis: Ir dažāda vecuma ceturtklasnieki. (Visi smejas.)

Ko jūs ieteiktu jaunajām grupām – ar ko sākt, lai veiksmīgi izdotos iepazīt Latvijas mūzikas industriju?

Kārlis: Vienkārši darīt to, ko viņi dara. Kamēr tu sēdēsi malā, neko nedarīsi un čīkstēsi, ka citiem jau ir albums, koncerti un tūres... Tās ir pilnīgas muļķības.

Francis: Vajag mazāk runāt un vairāk darīt. Tas ir raksturīgi arī mums. Patīk daudz runāt, maz darīt. Tad, kad ir otrādāk, viss sanāk.

Kā tas ir, dzirdēt savas dziesmas radio – jūs tās klausāties vai pārslēdzat?

Aleksandrs: Parasti nofilmējam instagramā.

Kārlis: Mēs ar to lepojamies, jo tas nav tik bieži.

Video: Pirmais Kurss "Mīlestības festivāls".

Vienkāršs jautājums - no kā baidās grupa "Pirmais kurss"?

Francis: No intervijām. Pavisam nopietni.

Kārlis: Neveiksmēm. Ja godīgi - runājot par mūsu humoru.

Mēs nezinām, kas ir foršs humors. Tad, kad mēs rakstām dziesmas, mums pašiem iekšēji ir ļoti lielas diskusijas par to, kas ir smieklīgi mums, kas citiem, kas ir vienkārši stulbi, jēli un kas vispār nav jārāda.

Manuprāt, tur arī rodas mūsu bailes, veidojot visas jaunās dziesmas. Ir jāmāk nebaidīties. Mēs nesam dziesmu uz koncertu, testējam, kā publika to uzņems. 

Vai parasti cilvēki zina, ar ko rēķinās, ejot uz "Pirmā kursa" koncertiem?

Valdis: Pašā sākumā noteikti bija tā, ka daļa cilvēku īsti nezināja, ko no mums gaidīt. Tagad tas ir mazliet mainījies, bet publika var gadīties tāda, kas nav informēta par mūsu formātu un aiziet projām. Tā, ka zālē paliek viens cilvēks.

Aleksandrs: Tas ir tad, kad tu nospēlē nepareizā vietā. 

Kārlis: Cilvēki bieži vien mūs nepareizi saprot. Tas, ar ko mēs laikam visvairāk cīnāmies, lai mūs nejauc ar baļļu grupām. Jā, mēs varam radīt ballīti, bet ne uzstāties ar trīs setiem, kuros skanēs visa populārā mūzika.

Aleksandrs: Mums bija vienas kāzas Igaunijā pie pazīstamas meitenes. Viņa latviski neko nesaprot, taču tā bija īsta ballīte. Viņa tiešām vēlējās, lai mēs būtu kāzu grupa. Man liekas, ka tas ir tiešām svarīgi - zināt, ko tu vēlies.  

Pirmais kurss «Dzīvoklis»

FOTO: Ekrānuzņēmums

Kādi jaunumi tuvākajā laikā gaidāmi no "Pirmā kursa"? 

Aleksandrs: Drīzumā būs dziesma "Kaa lai sazvanu?".

Kārlis: Protams, tālākā nākotnē būs arī albums. Bet tas nebūs šogad. 

Tuvākie grupas koncerti – 14. decembrī bārā „Republika”, 31. decembris Jaungada balle kultūras centrā „Siguldas Devons”.

Uz augšu