Pārtraucot studiju un studējošā kredītu dzēšanu, ir pārkāpti tiesiskās paļāvības principi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Viņa atzina, ka jaunais studiju un studējošā kredītu izsniegšanas modelis bija vajadzīgs, tomēr LIZDA visu laiku esot iebildusi tam, ka tiek pārtraukta kredītu dzēšana pedagogiem.
Viņa atklāja, ka tiek apzināts, vai ir kāds izglītības nozares pārstāvis, kurš būtu gatavs par to tiesāties.
Pēc arodbiedrības aprēķiniem pedagogu kredītu dzēšanai tika tērēti ap 200 000 eiro gadā. Viņa atzina, ka tas bija motivējošs elements.
Savukārt runājot par trešdien gaidāmo LIZDA padomes sēdi, kurā paredzēts lemt par iespējamām protesta akcijām, Vanaga sacīja, ka protestus ir plānots rīkot, ja tiks virzītas izmaiņas likumos, kas nosaka pedagogu atalgojuma un zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, šo palielinājumu svītrojot.
"No vairākiem politiķiem bija nepārprotami signāli, ka šādi grozījumi tiks iesniegti," viņa norādīja, uzsverot, ka LIZDA arī prasīs rakstiskus apliecinājumus tam, ka tādu grozījumu nebūs.
Viņa sacīja, ka šādas solis sperts, lai politiķi "pat neuzdrošinātos" iesniegt šādus grozījumus.
Vanaga pauda, ka nevajadzētu arī pārbaudīt augstākās izglītības un zinātnes sektora "pacietības cenu".
"Ieteiktu neraustīt guļošu lauvu aiz ūsām šajā reizē," viņa norādīja.
Turpretī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aģentūrai LETA uzsvēra, ka LIZDA norāde par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, atsakoties no studiju kredīta dzēšanas noteiktu profesiju pārstāvjiem, nav pamatota.
Ministrijā skaidroja, ka jaunais studiju un studējošā kredītu izsniegšanas modelis tika saskaņots, un tiem speciālistiem, par kuriem ir pieņemts lēmums, ka viņiem uzsāk kredītu dzēšanu, dzēšana arī turpināsies. Tomēr turpmāk vairs nenotiks jaunu kredītu dzēšana.
IZM šo lēmumu pamatoja ar to, ka normatīvie akti, kas bija spēkā līdz šim, neparedzēja Ministru kabinetam nekādus ierobežojumus vai noteikumus attiecībā uz amatu kategorijām vai citiem nosacījumiem studiju kredīta dzēšanai, tai skaitā par līdzekļu apmēru, kas tam tiek novirzīts. "Pretendentam nebija no normatīvajiem aktiem izrietoša tiesiska pamata paļauties, ka viņa joma un amats būs iekļauts ikgadējā Ministru kabineta rīkojumā," skaidroja ministrija.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ņemot vērā minēto, atteikšanās no kredītu dzēšanas par darbu noteiktajās jomās neietekmē personu tiesības un likumiskās intereses, kā arī nepasliktina personu tiesisko stāvokli, jo regulējums attiecībā uz kredītu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās neparedzēja personai tiesības tieši un nepastarpināti, ņemot vērā attiecīgās personas darbības jomu vai profesiju, saņemt kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Kā vēstīts, 3.decembrī valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos, kuri cita starp paredz jau sākot no šī gada vairs nedzēst studiju un studējošā kredītus par darbu Ministru kabineta noteiktās jomās un amatos.
Līdz šim uz daļēju kredīta dzēšanu varēja cerēt izglītības jomā nodarbināti, piemēram, vispārizglītojošo skolu pedagogi, bērnudārzu audzinātāji, kā arī sociālajā jomā strādājošie, kultūras darbinieki, mediķi, arī valsts pārvaldes iestādēs, prokuratūrā un tiesā nodarbinātie.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aģentūrai LETA skaidroja, ka tad, kad sistēma darbosies un valsts iestādes redzēs, ka, piemēram, pedagoģijā vai medicīnā ir bijis daudz kredītņēmēju un šie konkrētie darbinieki ir ļoti nepieciešami tautsaimniecības nozarei, tad iestādes varēs rosināt atsevišķu kredītu atmaksu no valsts budžeta.
Vaicāta, vai tas nevarētu kavēt studētgribētāju piesaisti, piemēram, pedagoģijā, ministre atzina, ka ir grūti teikt. Viņa stāstīja, ka jaunā viengadīgā pedagogu programma paredz paaugstinātas stipendijas, savukārt četru gadu studijām ir palielināta ierobežotā kredīta piešķiršanas summa, lai "tā būtu adekvāta ne tikai studiju maksai, bet arī dzīvošanai".
