Nepālas sievietes joprojām spiestas reizi mēnesī doties uz "menstruāciju būdām"

FOTO: AFP / Scanpix

Teju astoņas no katrām desmit sievietēm un meitenēm Nepālas rietumu daļā joprojām katru mēnesi ir spiestas pavadīt laiku "menstruāciju būdās", neskatoties uz to, ka "čhaupadi" tradīcija Nepālā pasludināta par nelikumīgu, vēsta ASV raidsabiedrība CNN.

"Čhaupadi" nosaka, ka menstruāciju laikā sievietes zaudē šķīstību - šajā laikā sievietēm liegts piedalīties dažādās ikdienas aktivitātēs un dažviet viņām nākas pamest mājas un pārlaist naktis speciālās būdās.

2018.gadā, pēc vairākiem jaunu sieviešu nāves gadījumiem, par šīs tradīcijas piekopšanu Nepālā tika noteikta kriminālatbildība, tomēr menstruāciju tabu Nepālā joprojām ir ļoti spēcīgs un "čhaupadi" tradīcija valstī joprojām ir plaši izplatīta, secināts nesen veiktā pētījumā, kas publiskots žurnālā "Sexual and Reproductive Health Matters".

Pētījumu veica Lielbritānijas Bātas Universitātes pētnieki kopā ar Nepālas bezpeļņas organizāciju, kas pēta ar sabiedrības veselību saistītus jautājumus. Pētījuma gaitā Nepālas rietumu provincē Karnālī tika aptaujātas 400 pusaugu meitenes un jaunas sievietes.

FOTO: AP/Scanpix

Kā atklājusi aptauja, "čhaupadi" joprojām praktizē 77% respondentu. Šī tradīcija joprojām vairāk izplatīta lauku reģionos un nabadzīgākās mājsaimniecībās.

Lielākā daļa aptaujas dalībnieču gan norāda, ka viņām "menstruāciju būdās" ir pieejamas gan ziepes, gan ūdens, kas ļauj rūpēties par higiēnu, tomēr viņas uzsver, ka šajā laikā joprojām nākas saskarties ar draudiem un bailēm.

Meitenes un jaunās sievietes norāda, ka "čhaupadi" viņām sagādā psiholoģisku stresu, bet, uzturoties būdās, viņas baidās arī no iespējamās sastapšanās ar čūskām vai mežā dzīvniekiem, kā arī bažījas par svešnieku uzbrukumiem.

40% respondentu norādīja, ka viņas nav zinājušas, ka "čhaupadi" tradīcija vairs nav legāla.

FOTO: EPA/Scanpix

Nepālas "menstruāciju būdas" parasti ir ļoti šauras un tajās nav logu; sanitārā situācija un ventilācija tajās ir ļoti slikta.

Iepriekšējos gados fiksēti vairāki gadījumi, kad sievietes gājušas bojā, jo viņas šajās būdās sakodušas čūskas.

Savukārt šogad dzīvību zaudēja kāda 17 gadus veca jauniete, kura saindējās ar dūmiem, jo bija būdā sakūrusi ugunskuru, lai nenosaltu.

FOTO: Reuters/ScanPix

Pētījuma autori uzsver, ka daudzās mājsaimniecībās šādu būdu nemaz nav, tāpēc sievietes menstruāciju laikā spiestas gulēt ārā vai kūtī kopā ar mājlopiem.

Neskaitot fiziskās briesmas un psiholoģiskās traumas, ko rada "čhaupadi", sievietes norāda arī uz sociālo stigmu, kas saistīta ar mēnešreizēm.

Aptaujas dalībnieces norāda, ka mēnešreižu laikā viņām aizliegts ieiet virtuvē vai pat ēst noteiktu pārtiku, piemēram, piena produktus.

FOTO: Reuters / Scanpix

Nepālas valsts un pašvaldību amatpersonas apgalvo, ka kopš "čhaupadi" kriminalizēšanas šī tradīcija Nepālā lielā mērā esot izskausta.

Likums nosaka, ka ikvienam, kas piespiež sievieti menstruāciju laikā doties uz "menstruāciju būdu", tiek noteikts līdz pat trīs mēnešus ilgs cietumsods vai naudas sods līdz pat 30 ASV dolāru apmērā.

Sieviešu tiesību aktīvisti un pētnieki gan uzsver, ka kriminālatbildības noteikšana šo praksi pārāk nav mazinājusi.

Pat ja sievietes netiek spiestas doties uz “menstruāciju būdām”, viņas tāpat menstruāciju laikā tiek izraidītas uz citām izolētām telpām.

Eksperti norāda, ka "čhaupadi" tradīcija ir tik ļoti iesakņojusies Nepālas kultūras normās un ticībā, ka to ātri izskaust ir ļoti sarežģīti.

Nepālas lauku reģionu iedzīvotāji pat nosodījuši "čhaupadi" aizlieguma likumu, paužot viedokli, ka tas neciena valsts tradīcijas.

Problēmas rada arī tas, ka daudzas vecākas sievietes pašas aktīvi iestājas par šīs tradīcijas turpināšanu savās ģimenēs.

Savukārt cita problēma ir jaunā likuma ieviešanas uzraudzīšana, kas ir visai aptuvena.

Pētījuma autori uzsver, ka ar "čhaupadi" aizliegšanu ir par maz – ir nepieciešams mainīt cilvēku domāšanu un izglītot viņus par šīs tradīcijas negatīvo ietekmi uz sieviešu fizisko un garīgo veselību

Likumu mainīšana ir svarīga, tomēr daudz svarīgāk ir mainīt cilvēku uzskatus, kas bijuši spēkā paaudzēm ilgi.

FOTO: Reuters / Scanpix

Uz augšu