Uzņēmējiem būs vieglāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku

Celtnieki. Ilustratīvs foto.

FOTO: AFI/Gatis Dieziņš

Valdība šodien atbalstīja atsevišķu birokrātisku šķēršļu novēršanu ārvalstu darbaspēka piesaistei, uzsverot, ka izmaiņas atvieglo nosacījumus darbinieku piesaistei, bet neparedz lētā darbaspēka "ievešanu".

Iekšlietu ministrija (IeM) skaidroja, ka grozījumi sagatavoti, lai atbilstoši "Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā 2019.-2022.gadam" paredzētajam novērstu atsevišķus birokrātiskos šķēršļus ārvalstu darbaspēka piesaistei un tādējādi mazinātu vietējā darbaspēka trūkuma radītās negatīvās sekas.

Grozījumi "Noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu" paredz līdz desmit darba dienām līdzšinējo 30 dienu vietā saīsināt brīvas darba vietas pieteikšanas minimālo termiņu, ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm.

Tāpat grozījumi atceļ prasību publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijā vai bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē. 

Grozījumi arī atceļ prasību publicēt brīvu darba vietu gadījumos, ja ārzemnieks bijis nodarbināts studiju laikā un pēc izglītības iegūšanas vēlas turpināt nodarbinātību pie tā paša darba devēja.

Tikmēr grozījumi "Uzturēšanās atļauju noteikumos" paredz iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski, pieteikumu apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu. Šāds risinājums atvieglotu administratīvo slogu gan ārzemniekiem, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Patlaban visi dokumenti iesniedzami tikai klātienē.

Tāpat šie grozījumi paredz tiesības uzaicinātājam - izglītības iestādei - iesniegt potenciālā studenta uzturēšanās atļauju pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, studentam neuzturoties Latvijā.

Grozījumi paredz iespēju neiesniegt kvalifikāciju vai pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kas tiek uzaicināts nodarbinātībai vienkāršās profesijās. Uz šo šķērsli ārvalstu darbaspēka piesaistei nereti norādījuši darba devēji, atzīmējot, ka šajās profesijās nodarbinātajiem nav nepieciešams īpašs izglītības līmenis vai iepriekšēja pieredze.

Savukārt grozījumi "Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā" paredz priekšrocības Valsts ieņēmumu dienesta administrētās padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kā arī risina citus ar ielūgumu noformēšanas procedūru saistītus jautājumus.

Programmas "zelta un sudraba" līmeņa uzņēmumus, kas ilgtermiņā bijuši godprātīgi nodokļu maksātāji, turklāt samaksāto nodokļu summai pārsniedzot 500 000 eiro gadā, atbrīvos no prasības, uzaicinot ārzemnieku nodarbināšanas nolūkā, iesniegt izglītību un pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekiem, kuri netiks nodarbināti reglamentētā profesijā.

Grozījumi arī paredz, ka visu padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku iesniegtos ielūgumu pieteikumus ārzemnieku uzaicināšanai nodarbinātības nolūkā apstiprinās divu darbdienu laikā līdzšinējo piecu dienu vietā. 

Ar grozījumiem bija plānots arī paplašināt tiesības ārzemniekam, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, uzaicināt citus ārzemniekus, neattiecinot šīs tiesības tikai uz radiniekiem, bet uz jebkuru personu. Iekšlietu ministrija uzskatīja, ka šāda iespēja samazinātu to personu skaitu, kas kā ieceļošanas mērķi Latvijā norāda tūrismu, bet patiesībā brauc apciemot ārzemnieku, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.

Ieviešot šādu nosacījumu, ministrijas ieskatā, palielinātos to ieceļotāju skaits, kuru uzaicinātājs ir persona, kas uzņemas atbildību par ieceļojušo ārzemnieku.

Tomēr minētais priekšlikums raisīja diskusijas un pēc premjera ieteikuma no noteikumiem tika izņemts.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) valdības sēdē uzsvēra, ka noteikumi neparedz lētā darbaspēka piesaistīšanu, bet gan plānots atvieglot nosacījumus, lai nepieciešamības gadījumā uzņēmumi varētu piesaistīt darbaspēku.

"Latvija nevar zaudēt konkurētspēju, tāpēc ir jābūt alternatīvai trūkstošā darbaspēka piesaistei. Mēs neplānojam ievest lēto darbaspēku, lai darba tirgū aizstātu latviešus," pauda Ģirģens.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piebilda, ka ir virkne nozaru, kuras vēlas pārdomāti piesaistīt darbaspēku un šie noteikumi to ļaus. Vienlaikus ministrs atzina, ka regulējums vēl tiks uzlabots, jo jau tagad ir identificētas vairākas problēmas.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) atbalstīja šo noteikumu tālāku virzību, piebilstot, ka noteikumu izstrādē ir paveikts liels darbs. Tāpat Gerhards pauda cerību, ka Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija šo regulējumu vēl pilnveidos.

Gerhards arī aicināja kolēģus vairāk domāt par nākotni. "Jo vairāk skatīsimies uz pagātni, jo mūsu konkurētspēja paliks iepakaļus. Mums ir jādomā uz priekšu," sacīja Gerhards.

Pēc diskusijām kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) tomēr lēma neatbalstīt noteikumus kopumā.

Uz augšu