LZA konsilijs – akadēmiska ekspertīze vai ZZS viedoklis?
Re:Baltica/Re:Check

FOTO: Oksana Džadana, f64

Šonedēļ vairāki mediji publicēja ziņu, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) konsilijs iesaka atlikt pašvaldību reformu. Ziņa bija balstīta LZA sagatavotajā informācijā, kas noklusē būtiskus faktus un tādējādi maldina. 

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Tā nepasaka, ka vairāki konsilija dalībnieki pārstāv pretēju pozīciju, un nenorāda, ka dalībnieku atlase nav politiski neitrāla. Lai gan konsilijs pretendē uz akadēmisku ekspertīzi, puse tā dalībnieku pārstāv vienu politisko spēku – opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – vai tā vadītās pašvaldības.

Konsilijs jeb sanāksme par pašvaldību reformu LZA notika novembra sākumā. Relīze par pasākumu izplatīta tagad, jo ir tapis ziņojums – 52 lappušu garu pasākuma izklāsts un gala secinājumi. Tā autore LZA akadēmiķe, ekonomiste Raita Karnīte iepriekš stāstījusi, ka konsilijs rīkots pēc pašvaldību iniciatīvas – vietvaras uzrunājušas Zinātņu akadēmiju un organizācija reaģējusi. Diskusijas mērķis bijis “izmantot LZA ekspertīzes funkciju”.

LZA relīzē uzskaita virkni administratīvi teritoriālās reformas trūkumu un norāda – konsilijs iesaka atlikt administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši tās vispusīgu analīzi un ar pierādījumiem izskaidrojuši tās priekšlikumus sabiedrībai. No relīzes noprotams, ka tā uzskata tajā uzskaitītie konsilija dalībnieki – kopumā 22 cilvēki.

Sarakstā gan ir vismaz trīs cilvēki – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults, Saeimas deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs un ministrijas piesaistītas eksperts ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs – par kuriem zināms, ka viņi reformu atbalsta. To, ka viņu nostāja ir pretēja relīzē paustajam, var uzzināt, tikai izlasot 52 lappuses garo ziņojumu. Saite uz ziņojumu bija iekļauta LZA relīzē, taču ne aģentūras LETA ziņā, ne vairuma citu mediju pārpublicētajā informācijā tā vairs nebija atrodama.

FOTO: Re:Baltica/Re:Check

Ekspertu atlasei ir vēl kāda īpatnība. Vismaz puse visu dalībnieku saistīti ar ZZS – partiju, kas Saeimā strādā opozīcijā un aktīvi iebilst pret reformu. Vienīgā, kam norādīta partijas piederība, ir Saeimas deputātei Danai Reizniece-Ozola. Taču ZZS piederīgs ir gan Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, gan Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, gan pašas LZA pārstāvji – tās prezidents Ojārs Spārītis un Baiba Rivža. Bet, piemēram, Lilita Seimuškāne minēta kā LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes pārstāve, nenorādot, ka viņa ir arī ilggadēja darbiniece Ventspils domē un tās vadītāja Aivara Lemberga tuva sabiedrotā. Ventspili reformas gaitā plānots apvienot ar Ventspils novadu, un Lembergs ir ass reformas kritiķis. Arī pārējās konsilijā pārstāvētās pašvaldības ir ZZS politiķu vadītas.

Karnīte neobjektīvai konsilija dalībnieku izvēlei nepiekrīt un Re:Check stāsta, ka tie atlasīti “tā, lai būtu dažādi”. Viņa norāda, ka eksperti ir ne tikai valsts institūciju pārstāvji un akadēmiķi, kas ar šo jautājumu nodarbojoties, bet arī pašvaldību pārstāvji: “Es viņus uzskatu par ekspertiem, jo eksperts ir cilvēks, kurš pārzina savu jomu.” Vai objektīvs var būt konsilijs, kurā sasaukti lielākoties ar vietējām varām cieši saistīti cilvēki, kuru reforma tiešā veidā ietekmēs un kuru nostāja jau zināma kā klaji negatīva? Karnīte norāda, ka ir daudzas lietas, kuras zina tikai pašvaldība, tuklāt pašvaldību pārstāvji esot runājuši maz. “Pretējai pusei bija iespēja pārliecināt par pretējo. Viņi to nespēja,” saka Karnīte.

LZA regulāri rīko konsilijus par sabiedriski svarīgiem jautājumiem. Izskanējusi arī kritika – piemēram, pērn tās konsilijs aicināja atlikt Stambulas konvencijas ratifikāciju, pēc kā saņēma 33 zinātnieku pārmetumus par tajā pieļauto tendenciozitāti un neatbilstību zinātniski kvalificētam spriedumam.

Secinājums: Zinātņu akadēmija, izplatot informāciju par tās sasaukto konsiliju pašvaldību reformas vērtēšanai, noklusē būtiskus faktus. Ne visi tās dalībnieki piekrīt pēc pasākuma formulētajai pocīcijai. Tā arī nenorāda, ka liela daļa cilvēku, ko LZA sauc par ekspertiem, pārstāv vienu politisko spēku, kas Saeimā strādā opozīcijā un ir pret reformas īstenošanu.

Uz augšu