Lai nesajūtas kā mājās: ko Lielbritānijas vēlēšanas nesīs tur dzīvojošajiem ES pilsoņiem

Lielbritānijas vēlēšanas. Ilustratīvs attēls

FOTO: Reuters / Scanpix

Iebraucēji no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm pārāk ilgi jutušies tā, "it kā tā būtu daļa no viņu pašu valstīm", britu premjerministrs Boriss Džonsons izteicās pirms ceturtdien, 12.decembrī, gaidāmajām vēlēšanām.

Barjeru izveidošana ES pilsoņiem, kuri vēlas pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā, ir teju vienīgais viņa pārstāvētās Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījums, kas nesaraujami saistīts ar "Brexit", raksta raidorganizācijas BBC Krievijas ziņu dienests.

"Esmu jau teicis, ka mēs gribam ierobežot migrāciju, īpaši - nekvalificēto darbinieku, kuri nebrauc uz konkrētu darbu. Tas notiek pēdējos pāris gadu desmitus vai ilgāk," intervijā raidorganizācijai SKY teica Džonsons. "No visas ES, kurā kopumā dzīvo 580 miljoni, iebraucis diezgan liels skaits cilvēku, kuri izturas pret Lielbritāniju tā, it kā tā būtu daļa no viņu pašu valstīm."

12.decembra parlamenta vēlēšanas ir nozīmīgas tāpēc, ka tajās izšķirsies Apvienotās Karalistes tālākais "Brexit" kurss. Izstāšanās referenduma rezultāts lielākoties tiek skaidrots ar britu sabiedrības frustrāciju, kad pēc 2004.gada ES paplašināšanās tur ieplūda liels skaits migrantu no Austrumeiropas. 

Tā kā Lielbritānijā dzīvo liels skaits poļu, lietuviešu un latviešu, aktuāls ir jautājums: ko divas lielākās britu partijas sola saistībā ar migrācijas jautājumu?

Konservatīvie

Boriss Džonsons un viņa partija sola pēc izstāšanās no ES ieviest "Austrālijas stila", uz punktiem balstītu migrācijas sistēmu. Tā samazinātu nekvalificētā darbaspēka iekļūšanu Apvienotajā Karalistē.

"Mēs paši varēsim izlemt, kurš iebrauks mūsu valstī, balstoties uz šo cilvēku prasmēm un pienesumu, ko viņi var sniegt. Nevis balstoties uz to, no kurienes viņi ir," norāda partija.

Konservatīvie plāno, ka jauno sistēmu varētu ieviest jau uzreiz pēc 2020.gada 31.decembra.

Austrālijas migrācijas prakse ir tāda, ka potenciālais imigrants tiek novērtēts tādās kategorijās kā izglītība, profesionālā pieredze, vecums un tamlīdzīgi. Lai valstī varētu dzīvot vai strādāt, nepieciešams savākt noteiktu punktu skaitu.

Ne toriju, nedz arī citu britu partiju piedāvājumi neparedz, ka, piemēram, ES pilsoņu ceļojumiem uz Apvienoto Karalisti būs vajadzīgas vīzas. Diskusijas notiek par ilgtermiņa uzturēšanos un strādāšanu.

Apmēram 3,6 miljoniem Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu toriji ļaušot veikt reģistrāciju tiešsaistē un turpināt baudīt visas līdzšinējās privilēģijas.

Saskaņā ar Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja datiem lielākā daļa valstī dzīvojošo migrantu ir  Polijas pilsoņi (781 000), Rumānijas pilsoņi (409 000), Indijas pilsoņi (326 000), Īrijas pilsoņi (293 000) un Pakistānas pilsoņi (182 000).

Migrantu izcelsmes valstu sarakstā 7.vietu ieņem Lietuva ar 180 000 cilvēku, bet 15.vietā ierindojas Latvija ar 85 000 cilvēku.

Leiboristi

Galvenā opozīcijas partija leiboristi priekšvēlēšanu kampaņā stingri neiestājās ne par, ne pret "Brexit". Leiboristi sola par šo jautājumu rīkot otro referendumu.

Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem viņi lakoniski solījuši, ka viss palikšot gandrīz tāpat kā līdz šim.

Leiboristu partija sacījusi - ja tā nāks pie varas, tad atcels konservatīvo ieviesto tiešsaistes reģistrācijas sistēmu un ES pilsoņiem piešķirs "automātiskas tiesības" turpināt dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē.

"Jaunā sistēma ļaus ES pilsoņiem brīvprātīgi reģistrēt savu statusu, taču viņiem vairs nebūs jāprasa atļauja, lai paliktu dzīvot un strādāt mūsu valstī," teikts leiboristu manifestā.

Uz augšu