Mājokli pirkt vai īrēt? Pieredzes stāsti, kas palīdzēs izlemt

FOTO: Unsplash

Katrs ceturtais Latvijas jaunietis vecumā no 25 līdz 34 gadiem šobrīd īrē dzīvokli, taču trešā daļa no tiem jau nākamo divu gadu laikā plāno iegādāties savu mājokli, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veiktā aptauja. Pirkt vai īrēt mājokli? Šis jautājums nodarbina daudzu prātus. 

Aptaujātie jaunieši ir izbaudījuši gan īrēšanas priekšrocības un trūkumus, gan sava īpašuma sniegto drošības un brīvības sajūtu. 29 gadus vecais Toms stāsta, ka trīs gadu laikā Rīgā īrējis četrus dzīvokļus, guvis ļoti atšķirīgu pieredzi un šobrīd dzīvo paša iegādātā īpašumā. 26 gadus vecā Anita astoņu gadu laikā īrējusi četrus dzīvokļus.

Īrēt, ja esi ideālās mājvietas meklējumos

Īrēts dzīvoklis vai māja viennozīmīgi ir labs risinājums, ja nav skaidras vīzijas par vēlamo īpašumu vai zini, ka tuvākajā laikā dzīves plāni var krasi mainīties. Īrēts mājoklis sniedz vairākas priekšrocības: iespēju izmēģināt dažādus rajonus, stāvus, salīdzināt komunālos izdevumus un dzīvojamās platības un laika gaitā nonākt pie skaidra redzējuma par savām mājām brīdī, kad tiks pieņemts lēmums īpašumu iegādāties.

Taču jāpatur prātā atsevišķas neērtības un riski, ar kuriem var saskarties īrnieks.

Ir svarīgi izvērtēt dzīvokļa stāvokli un pirms īres līguma slēgšanas vienoties par veicamajiem uzlabojumiem, piemēram, plauktu pielikšanu.

“Manā pieredzē ir gadījies, ka dzīvoklī jāveic vairāki sīki remontdarbi, piemēram, elektrības rozešu nomaiņa, sienu pārkrāsošana un citi, bet dzīvokļa saimnieks uzlabojumus veic lēni vai neveic vispār,” stāsta Anita.

Īpašnieka noteikumi – bez mājdzīvniekiem un bērniem

Kā brīdina nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Evija Dzenīte, īrējot dzīvokli, jābūt piesardzīgam gadījumos, kad dzīvoklis tiek izīrēts par zemu cenu, – var gadīties, ka īres cena slēpj kādu zemūdens akmeni, piemēram, ļoti lielus komunālos maksājumus un dārgu apsaimniekošanu. Tāpat jārēķinās, ka īrēts mājoklis var būt nepastāvīgs: īpašnieks pārtrauc īres līgumu pirms termiņa beigām, piemēram, ja nolēmis savu īpašumu pārdot, vai pēc termiņa beigām līgumu nevēlas pagarināt. Īrniekam jābūt gatavam īsā laikā atrast citu dzīvesvietu, kas prasa papildu izdevumus un laika resursus.

Toms, īrējot dzīvokli, pieredzējis arī to, cik ļoti jārēķinās ar īpašnieka noteikumiem.

“Īrēt dzīvokli bija grūtāk, kad piedzima meita. Dzīvokļu īpašnieki bieži norāda, ka nevari dzīvot ar mājdzīvniekiem, taču manā gadījumā nācās uzklausīt arī bažas, vai bērns nesabojās dzīvokļa sienas, nokrāsojot tās ar flomāsteriem. Šādi “noteikumi” un piezīmes man bija pamudinājums sākt domāt par paša īpašumu,” atzīst Toms.

Ikmēneša maksājums bankai – līdzvērtīgs īres maksai

Par sava īpašuma iegādi ieteicams domāt, ja ir stabils darbs un ieņēmumi, kā arī skaidrs dzīves plāns tuvākajiem gadiem. Bieži vien cilvēki nobīstas no kredītsaistībām, taču patiesībā ikmēneša kredīta maksājums visbiežāk ir zemāks nekā īres cena. Arī Toms šim posmam gājis cauri.

“Līdz ar ģimenes pieaugumu nolēmu, ka nepieciešams savs mājoklis. Sākotnēji likās, ka pirmajai iemaksai nekad nesakrāšu.

Mainot izdevumu un uzkrājumu paradumus, aprunājoties ar banku un apzinot pieejamos finanšu atbalsta risinājumus jaunajām ģimenēm, nu jau trīs gadus ar sievu un meitiņu dzīvojam pašu iegādātā un iekārtotā dzīvoklī Mārupē,” stāsta Toms.

Nekustamo īpašumu eksperte iesaka pārbaudīt savas kredītiespējas, lai noskaidrotu reālās iespējas iegādāties īpašumu.

Tāpat jārēķinās, ka īpašuma iegāde ietver arī citus izdevumus, piemēram, bankas komisiju, maksu par notāra pakalpojumiem un īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā.

Ja plāno pirkt, īpašums jāvērtē pēc citas mērauklas

Rajons nav pārāk drošs, ceļā uz darbu jāpavada pārāk daudz laika, kaimiņi trokšņo, mājai jau sen vajadzīgs remonts – īrējot mājokli, no sadzīviskām likstām var “aizmukt” salīdzinoši viegli. Bet, ja lēmums pieņemts par labu īpašuma iegādei, tas nozīmē ilgtermiņa saistības, līdz ar to prasa arī krietni rūpīgāku īpašuma izvērtēšanu.

“Lai nepārmaksātu, noteikti ieteicams salīdzināt plānoto īpašumu ar vismaz pieciem līdzvērtīgiem īpašumiem citos rajonos.

Pirms iegādājaties īpašumu, svarīgi novērtēt tā tehnisko stāvokli, izmantoto būvmateriālu kvalitāti. Pārliecinieties par elementāro: spiedienu ūdens krānā, vizuālajiem defektiem – vai īpašumā nav pelējuma, vai netek jumts, vai ēkas konstrukcijās nav plaisu. Noteikti jānoskaidro, vai izvēlētajam īpašumam nav kādu apgrūtinājumu: vai zeme zem būves ir īpašumā vai nomāta; vai ir palīgtelpas; vai īpašumā nav notikusi nelikumīga būvniecība, ko vēlāk nāksies saskaņot, ieguldot papildu izmaksas; vai stāvvietas ir koplietošanas līgumā, vai individuāli noteiktas kadastra vienības,” brīdina Evija Dzenīte. Ja paredzēts veikt kādu pārbūvi, jānoskaidro, cik efektīvs ir telpu plānojums un vai būs iespējams veikt iecerēto.

“Savs īpašums rada stabilitātes sajūtu un prognozējamus dzīves apstākļus, turklāt ikmēneša kredītmaksājums tiešām ir mazāks nekā ikmēneša īres maksa.

Ne mazāk svarīgi – nauda tiek ieguldīta savā, nevis cita īpašumā, un finansiālais ieguldījums veido paša ģimenes kapitālu. Pat ja pēc laika mājoklis kļūs par šauru vai mainīsies apstākļi, piemēram, darba dēļ, vienmēr īpašumu varu pārdot vai izīrēt,” uzsver Toms.

*Aptauja tapusi sadarbībā ar “Kantar TNS” Latvija no 2018. gada oktobra līdz novembrim, internetā aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 34 gadiem un veicot fokusa grupu intervijas un padziļinātas intervijas.

Uz augšu