Turpinot valsts apņemšanos ieviest visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, Aizsardzības ministrija (AM) gatavos brošūru, lai visi Latvijas iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties kara gadījumā, žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Aizsardzības ministrs žurnālistus informēja par līdz šim paveikto visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā. Sistēmas ieviešanu varot uzskatīt par lielu reformu drošības jautājumā un, lai arī process nav vienkāršs, līdz šim ir paveikts liels darbs.
Šajā laikā AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) organizējuši daudzas mācības visām atbildīgajām valsts institūcijām un ministrijām. Mācībās iesaistīta arī valdība, kura "ievesta mežā, teltīs un izspēlējusi kara spēles". LETA jau ziņoja, ka oktobrī, Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljonā Mārupes novadā notika Ministru kabineta mācības "Kristaps 2019", kurās ārkārtas izbraukuma sēdes formātā valsts augstākās amatpersonas pilnveidoja savas praktiskās un teorētiskās iemaņas valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanas plānošanā un lēmumu pieņemšanā.
Mācībās iesaistītas ne tikai valsts struktūras, bet arī komersanti, uzņēmēji un pašvaldības. Ministrs minēja, ka no uzņēmējiem atsaucība par dalību mācībās bijusi liela, jo arī viņi vēlas zināt, kā rīkoties kara gadījumā.
Šajā laikā Zemkopības ministrija sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā tiks ieviesta normēta pārtikas apgāde ar pamatproduktiem. Savukārt Iekšlietu ministrija pārstrādājusi civilās aizsardzības plānus, kas attiecas uz karadarbību.
Attiecībā uz valsts pilsoņiem AM vēlas sagatavot sabiedrību pirmajām 72 krīzes stundām, jo tas, pēc speciālistu aprēķiniem, ir laiks, lai pielāgotos šādai situācijai. Lai vienkāršie iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties, AM gatavošot speciālu brošūru, taču jau tagad aizsardzības nozares publiskajos pasākumos un skolās tiekot dalītas īpašas uzlīmes ar praktiskiem padomiem kā rīkoties pirmajās 72 stundās. Šādu uzlīmi iedzīvotāji var vienkārši piestiprināt pie ledusskapja, lai ikdienā neaizmirstu par nepieciešamo rīcību.
Tāpat Pabriks atgādināja, ka turpinās darbs pie valsts aizsardzības mācības ieviešanas, kuru, sākot ar 2024.gadu, plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Lai arī daļā sabiedrības regulāri rodas diskusija par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, Pabriks uzskata, ka, ieviešot minēto mācību, Latvijas sabiedrība būs vienu pakāpi augstāk sagatavota, nekā "ejot veco standarta ceļu ar obligāto militāro dienestu".
Patlaban mācības pēc brīvprātības principa apgūst 54 skolās aptuveni 1000 skolēnu, un neapšaubāmi tuvākajos gados mācības ieviešana būs liels izaicinājums, jo AM jāsagatavo pasniedzēji.
Atskaitoties par līdz šim paveikto, ministrs arī minēja portāla "Sargs.lv" izveidošanu, kas ir plašākais ziņu avots aizsardzības un drošības jautājumos.
Tāpat pirmo reizi šogad NBS sākuši neplānotas kaujas gatavības pārbaudes, kuras turpināsies arī nākotnē. "Mēs pacelsim savas karaspēka vienības, tiem nezinot, ar dažādām pārbaudēm un uzdevumiem," uzsvēra Pabriks.
Valdība šogad aprīlī atbalstīja visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidošanu. Valdība nolēma, ka aizsardzības ministrs vadīs un koordinēs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš ir darba grupas vadītājs, bet darba grupas locekļi ir visi pārējie valdības ministri, izņemot premjerministru Krišjāni Kariņu (JV). Tāpat darba grupā darbojas Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti, valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties, un AM koordinējot šo procesu.
Pabriks šogad pavasarī atzina, ka Latvijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma jāievieš trīs līdz četru gadu laikā. AM vēlētos šo sistēmu ieviest ar brīdi, kad skolās tiek realizēta valsts aizsardzības mācība. Sākot ar 2024.gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.
