Nekustamā īpašuma mākleriem būs stingrākas prasības, bet VID - plašākas pilnvaras

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pixabay

Saeima decembra sākumā pirmajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, kas paredz mazināt ēnu ekonomiku nekustamo īpašuma darījumu starpnieku jeb mākleru darbībā. Portāls TVNET skaidroja ministrijā, kas varētu mainīties šajā jomā.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz noteikt papildu pilnvaras Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un papildu prasības nekustamo īpašumu tirgus dalībniekiem.

Likumprojekts paredz veidot reģistru mākleru darbības kontrolei, kas būtu jāuztur Ekonomikas ministrijai, sadarbojoties ar VID. Tajā tiks reģistrēti komersanti, kuri būs izgājuši sākotnējo pārbaudi un ieguvuši tiesības nodarboties ar nekustamo īpašumu darījumu starpnieku darbību, tostarp būs bez sodāmības, ar labu reputāciju utt. Lai reģistrētu komercdarbību, būs jāatbilst noteiktām prasībām, tostarp būs jābūt apdrošinātiem.

Kā portālam TVNET skaidroja FM pārstāvis Aleksis Jarockis, likumprojekts “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” ir izstrādāts, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

“Finanšu ministrijas ieskatā nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības uzraudzības mehānisma ieviešana sakārtos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo darbību, paaugstinās šīs jomas profesionālos standartus, kā arī mazinās iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas personām, kuras iesaistās starpniecības pakalpojumu sniegšanā nekustamo īpašumu tirgū,” skaidro Jarockis un piebilst, ka par šāda regulējuma nepieciešamību norāda arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Tāpat likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Tas gan neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

“Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat regulējums arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu,” skaidro FM pārstāvis.

Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Jau sākot no 2016.gada viena no VID darbības prioritātēm ir nereģistrētās saimnieciskās darbības uzraudzība, tostarp nekustamā īpašuma darījumu starpnieku uzraudzība, kuri, iespējams, gūst ienākumus no nedeklarētas saimnieciskās darbības. VID konstatējis, ka šādi pakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumus piedāvā dažādos interneta portālos, piemēram, “www.booking.com”, “www.facebook.com”, “www.piejuras.com”, “www.airbnb.com”, “www.homeaway.com” un citos.

VID tiek analizēta informācija, kas ir pieejama ne tikai interneta portālos, bet arī saņemta no trešajām personām, piemēram, sūdzības, kurās personas norāda uz citas personas, iespējams, nereģistrētu saimniecisko darbību. Visa VID rīcībā esošā informācija tiek izvērtēta kopsakarībā ar saņemto informāciju un, ja tiek konstatēta personas veiktās darbības atbilstība saimnieciskās darbības kritērijiem, VID “konsultē vispirms” ietvaros veic preventīvos pasākumus un informē personu par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību.

Lai gan VID mērķis primāri nav sodīt personas par nesadarbošanos vai nereģistrēšanos, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9 panta pirmā daļa paredz sodu par nesadarbošanos ar nodokļu administrācijas amatpersonām līdz 700 eiro un atbilstoši 165.2 pantam par nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošanu no 210 līdz 350 eiro. Šādus sodus VID piemēro gadījumos, ja persona ignorē ar normatīvajiem aktiem noteiktās VID prasības.

Nākotnē ir paredzēts nodrošināt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības uzraudzību, tostarp izveidojot publiski pieejamu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru.

“Proti, starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā esošs nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Gadījumā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks būs būtiski pārkāpis Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā noteiktās prasības, piemēram, nebūs noslēgts rakstveida starpniecības pakalpojuma līgums vai tiks pārkāptas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības, likumprojekts paredz iespēju starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izslēgt,” saka Jarockis.

Savukārt, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks izslēgts no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra ne pēc paša vēlēšanās, viņu no jauna varēs reģistrēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ja pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kad viņš izslēgts no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Tādējādi tiek plānots ieviest kārtību, kas nodrošinās nekustamā īpašuma darījumu starpnieku disciplinēšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu