Tieslietu padome apspriedīs ģenerālprokurora atlases kārtības maiņu (1)

Ar grozījumiem paredzēts šo funkciju nodot Tieslietu padomes kompetencē.

Bordāna priekšlikumu iepriekš kritiski vērtēja Ģenerālprokurora padome.

Jau ziņots, ka Bordāns nesen ir iesniedzis Tieslietu padomes priekšsēdētājam, Augstākās Tiesas (AT) priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam vairākus priekšlikumus ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesa izmaiņām.

Bordāns uzskata, ka ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Ģenerālprokurora amata piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai - Tieslietu padomei.

Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.

Tieslietu ministrija (TM) uzsver, ka Tieslietu padomes locekļi vērtēšot "jau uzlaboto variantu", jo pēc diskusijas iepriekšējā padomes sēdē 25.novembrī un arī publiski paustajiem ekspertu viedokļiem TM precizējusi gan Prokuratūras likuma grozījumu projektu, gan tā anotāciju. Likumprojekts esot pilnveidots, precizējot jaunās prasības ģenerālprokurora amata pretendentu lokam.

Tāpat TM esot skaidrojusi pamatojumu termiņam, kādā Tieslietu padome iesniedz Saeimā priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā. Atšķirībā no līdzšinējās prakses, piedāvātā jaunā kārtība paredz noteikt, ka atlases procesa ietvaros tiktu risināts jautājums par pretendentu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai varētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Līdz ar to kandidāta atbilstība būtu izvērtēta jau iepriekš un uz parlamentu iecelšanai amatā tiktu virzīts tikai tāds kandidāts, kurš saņēmis pozitīvu valsts drošības iestāžu atzinumu, tāpēc, TM ieskatā, Tieslietu padomei noteiktais termiņš - ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām - esot pietiekams, lai Saeima varētu savlaicīgi iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru. Tas neliedz Tieslietu padomei iesniegt Saeimā priekšlikumu, piemēram, divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām, uzskata TM.

TM uzskata, ka pēc sākotnējās viedokļu apmaiņas jau esot skaidrs, ka pret izmaiņām neesot iebildumu pēc būtības, un esot nepieciešamas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā, nododot nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli koleģiālas institūcijas - Tieslietu padomes - rokās.

"Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem," paziņojis Bordāns. Vērtēšanas procesu īstenotu starpdisciplināra komisija, kas savu vērtējumu sniegtu Tieslietu padomei. Savukārt padome uzklausītu visus pretendentus un piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu virzītu uz Saeimu iecelšanai amatā.

Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam - 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram - 11.jūlijā.

Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada jūlijā, TM aicina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.