Urbanovičs: "Saskaņai" nebūtu iebildumu pret Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām (2)

Urbanovičs atkārtoja, ka "Saskaņa" neatbalstīs likuma grozījumus, kas ļautu Rīgas domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu par ierastajiem četriem gadiem, proti, uz pieciem. "Saprotiet, jebkurā gadījumā "Saskaņa" vēlēšanās Rīgā uzvarēs, bet minētie grozījumi ir necieņas izrādīšana pret Latvijas iedzīvotājiem, un tos nekādi nevaram atbalstīt," sacīja Urbanovičs.

Urbanovičs piebilda, ka partija vēl apsver savus atbildes soļus ne tikai jautājumā par likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, bet arī par likuma grozījumiem, kas paredz palielināt pašvaldību domju ievēlēšanas termiņu līdz pieciem gadiem, bet noteikti tie tiks apstrīdēti Satversmes tiesā, jo abi nav pamatoti nedz ar Satversmi, nedz citiem likumiem.

Kā ziņots, VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi neesot spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Par Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanu datumu likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februāris, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts.

Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā un Ministru kabinetā iesniegtajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas, šāda nostāja pausta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinumā par likumprojektu.

Valsts kancelejas juristi izvērtēja VARAM sagatavoto likumprojektu "Rīgas domes atlaišanas likums" un tā anotāciju. Izvērtējumā Valsts kancelejas Juridiskais departaments norāda, ka pilsoņu vēlētas pārstāvniecības atlaišana ir vērtējama kā vēlētāju gribas ierobežojums un, lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, ir nepieciešams arī vērtēt likumprojektā un anotācijā iekļauto informāciju, tās atbilstību tiesību principiem, jo īpaši vienlīdzības un samērīguma principiem.

"Anotācijā nav pietiekami izvērsta juridiskā argumentācija jautājumā par šā sasaukuma Rīgas domes atkārtotu likuma pārkāpšanu vai nepildīšanu. Anotācija nesniedz izvērtējumu, vai šā sasaukuma Rīgas dome, ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, spētu vai nespētu nākotnē atrisināt jautājumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, vai mērķi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevar sasniegt ar citu rīcību," pauž Valsts kanceleja.

Juristi pauž nostāju, ka anotācijā nav sniegts redzējums, vai un kādā veidā pagaidu administrācija efektīvi atrisinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas funkcijas organizēšanu, ko Rīgas dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista.

"Lai Ministru kabinets varētu objektīvi izvērtēt VARAM sagatavoto likumprojektu, priekšlikums precizēt anotāciju. Tāpat priekšlikums dot Rīgas domei pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli par VARAM sagatavoto likumprojektu un anotāciju pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē," norāda Valsts kancelejas juristi.

Jau ziņots, ka VARAM izskatīšanai valdībā virzītais likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu tiks skatīts 17.decembrī. Likumprojekts jāpieņem arī Saeimai.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti. Pašreizējā sasaukumā domē ir ievēlēti pārstāvji no sešiem politiskajiem spēkiem - partijām "Vienotība", "Latvijas attīstībai", "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai", Jaunās konservatīvās partijas un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.