Atrasts 5000 gadu sens cilvēka skelets ar ārkārtīgi retu pundurības formu

Arheologi skeletu atrada apbedījumu vietā pie Dzeltenās upes Ķīnas austrumos kopā ar vēl vairākām cilvēku atliekām, kas dzīvojuši starp 3300. un 2900. gadu pirms mūsu ēras, vēsta “Forbes”.

Visi skeleti bija noguldīti pozā ar rokām uz ķermeņa, izņemot vienu, kura rokas bija aizliktas aiz muguras. Šā skeleta kauli izskatījās vājāki un īsāki nekā citu skeletu atliekas, tāpēc pētnieki veica rūpīgu izpēti un noskaidroja, ka mirušais vīrietis sirdzis ar skeleta displāziju jeb pundurību.

Termins “skeleta displāzija” sevī apvieno virkni dažādu stāvokļu, tomēr pamatā ar to sirgstošo cilvēku kauli mēdz nepareizi attīstīties, liekot indivīdam izaugt mazākam nekā vidējais cilvēks, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Paleopathology”.

Skeleta displāzija moderno cilvēku vidū ir reta parādība – no katriem 10 tūkstošiem ar to sirgst vidēji trīs cilvēki. Tomēr arheoloģijā šis stāvoklis ir sastopams vēl retāk, jo atklāti ir tikai 40 tā gadījumi. No tiem lielākā daļa ir plašāk sastopamas pundurības formas, kad ķermeņa locekļi izaug neproporcionāli īsāki nekā rumpis un galva.

Tomēr arheologiem apbedījuma vietā ātri bija skaidrs, ka šis gadījums ir īpašs, jo īsi bija ne vien skeleta locekļi, bet arī galvas un rumpja kauli. Spriežot pēc skeleta zobiem, pētnieki noskaidroja, ka mirušais ir jauns pieaugušais.

Pētnieki sprieda, ka šis stāvoklis viņam veidojies tāpēc, ka dzīves agrīnajā posmā viņš piedzīvojis problēmas ar vairogdziedzeri, kā rezultātā hormonu disbalanss neļāva audiem un orgāniem attīstīties kā nākas.

Šī kaite var kavēt kaulu augšanu, garīgo attīstību un ietekmēt sirds un plaušu funkcijas. Izskatās, ka atrasto indivīdu atbalstīja pārējie kopienas locekļi, lai tas varētu izdzīvot.

Tiesa, lai arī skelets ir apglabāts citādākā pozā nekā citi apkārt esošie indivīdi, tomēr arheologiem nav īsti skaidrs, kā citi izturējās pret viņu.

Konfūcija teksti no 4. gadsimta pirms mūsu ēras liecina, ka cilvēki ar fiziskām nepilnībām neolīta Ķīnā netika izraidīti no sabiedrības. Tiesa, avoti no 2. gadsimta pirms mūsu ēras ir pretrunā ar to, jo vēsta, ka punduri tika uzskatīti par kopienai nepiederošiem.