Zemes magnētiskais ziemeļpols turpina dreifēt negaidītā ātrumā (27)

Magnētiskais ziemeļpols lēnām slīd prom no tā iepriekšējās “pieturvietas” Kanādas Arktikā uz Sibīrijas pusi. Pēdējo divdesmit gadu laikā tas ir katru gadu pavirzījies par 55 kilometriem uz priekšu.

Jaunākie Zemes magnētiskā lauka modeļi, kas publicēti 10. decembrī, paredz, ka magnētiskā pola virzība turpināsies, tiesa, nedaudz lēnāk – aptuveni 40 kilometru katru gadu. Šie modeļi tiek izmantoti, lai kalibrētu GPS un citus navigācijas instrumentus.

Zemes magnētiskais lauks veidojas Zemes ārējā dzelzs kodola kustību rezultātā. Pagaidām vēl īsti nesaprotamu iemeslu dēļ magnētiskais lauks piedzīvo vājināšanās periodu, tāpēc tas dreifē.

Pasaules magnētisko modeli zinātnieki publicē katrus piecus gadus, tomēr 2019. gada februārī bija jāveic priekšlaicīgi novērojumi magnētiskā ziemeļpola straujās pārvietošanās dēļ.

2020. gada modelī, kas publicēts 10. decembrī, ap magnētisko ziemeļpolu redzama “tumšā zona”, kurā kompasi kļūst neuzticami, jo tuvumā ir īstais ziemeļpols.

Jaunajā kartē redzams, ka magnētiskais ziemeļpols jau atrodas uz austrumiem aiz nulles jeb Griničas meridiāna, kas, kā vēstīts izdevumā “Newsweek”, šķērsots tika 2019. gada septembrī.

Pagaidām nav skaidrs, vai Zemes magnētiskie poli apmainīsies vietām, vai arī kādā brīdī nostiprināsies un paliks savā vietā. Zemes vēsturē ir notikuši abi scenāriji bez īpašas ietekmes uz Zemes dzīvo radību. Tiesa, mūsdienās no tā ciest varētu modernās navigācijas sistēmas, kas ir atkarīgas no magnētisko polu novietojuma.