Lai nodrošinātu Vidzemes tirgus attīstību, Rīgas dome izsludinās konkursu, kurā tiks meklēts tirgus teritorijas nomnieks uz 30 gadiem, šodien notikušajā preses konferencē pavēstīja AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.
Viņš atzīmēja, ka negaida lielu investoru aktivitāti, jo no tiem tiks prasīta arī astoņu miljonu eiro liela investīciju garantija.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) šādu garantiju pamatoja ar to, ka tādējādi būs iespēja izvairīties no "firmām-viendienītēm". Savukārt šāda summa izvēlēta, jo Āgenskalna tirgus investoriem bija nepieciešams garantēt piecus miljonus eiro lielas investīcijas, bet Vidzemes tirgus ir lielāks.
Druvinieks arī pauda cerību, ka konkursa rezultāti būs zināmi nākamā gada martā.
Savukārt Burovs uzsvēra, ka Vidzemes tirgus teritorijā arī nākotnē atradīsies tirgus. Viņš arī izcēla, ka investoru meklēšanas process norisināsies "caurspīdīgi", solot, ka līgums ar jauno investoru tiks parakstīts Vidzemes tirgus Piena paviljonā.
Mērs atzīmēja, ka no janvāra līdz jaunā līguma parakstīšanai, Vidzemes tirgu apsaimniekos RCT, nevis līdzšinējais nomnieks, ar kuru gada beigās beidzas līgums.
Burovs arī vairākkārt veltīja pārmetumus iepriekšējam kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam, kurš, Burova ieskatā, ir vilcinājis investoru meklēšanas procesu.
Kā ziņots, šī gada sākumā Rīgas dome uzdeva RCT kā Vidzemes tirgus teritorijas pārvaldniekiem izstrādāt teritorijas attīstības vīziju.
Kopumā uzņēmums SIA "Colliers International Advisors" izstrādāja trīs iespējamos Vidzemes tirgus atjaunošanas scenārijus, no kuriem RCT bija jāizvēlas viens, viņuprāt, vispiemērotākais variants, kuru prezentēt arī domes vadībai.
Pirmais variants paredzēja, ka visu tirgus atjaunošanu un pārvaldību uzņemas RCT. Šādā gadījumā centrāltirgum būtu jāņem kredīts vismaz 14 miljonu eiro apmērā. Iepriekš tika norādīts, ka, no uzņēmējdarbības risku viedokļa raugoties, šim scenārijam ir visaugstākais riska līmenis, jo RCT nav pieredzes mūsdienīgu darījumu ēku attīstīšanā, kā arī tas ir pretrunā ar tirgus vidējā termiņa attīstības stratēģiju. Pluss šādai izvēlei būtu tas, ka visu atbildību par tirgū notiekošo uzņemtos RCT un nepastāvētu risks, ka kāds no nomniekiem nepilda tiem uzliktos uzdevumus.
Otrs variants paredzēja, ka daļu tirgus attīsta RCT, bet daļu - nomnieks, kuram nomas tiesības tiktu nodrošinātas uz 30 gadiem. Investora pārziņā varētu tikt nodots Gaļas paviljons un darījumu ēka. Šādā gadījumā RCT būtu jāiegulda aptuveni 4,6 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni būtu aizņēmums bankās. No risku viedokļa raugoties, šim scenārijam tika piešķirts "vidējs" riska līmenis, jo RCT varētu izmantot savu pieredzi paša tirgus teritorijas attīstīšanā, savukārt darījumu ēku un ēdināšanas paviljonu uzticētu investoriem.
Savukārt trešais scenārijs paredzēja, ka visa tirgus teritorija, līdzīgi kā Āgenskalna tirgus, tiek nodota nomnieka pārziņā uz 30 gadiem. Šim scenārijam esot viszemākais riska līmenis, jo RCT nebūtu jāiegulda nekādi līdzekļi, kā arī RCT iegūtu nomas maksas un pēc nomas līguma beigām saņemtu sakārtotu īpašumu. Mīnuss šim scenārijam esot ierobežotais potenciālo investoru skaits.
RCT vadības ieskatā Vidzemes tirgus atjaunošanu visizdevīgāk būtu veikt piesaistot investorus.
