Latvijas finanšu sektora un arī valsts starptautiskās reputācijas uzlabošanai nepietiks tikai ar izmaiņām pēc būtības - ir nepieciešams šīs izmaiņas arī komunicēt pēc iespējas skaļāk un plašāk, atzina "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Tāpat viņš uzsvēra, ka turpmāk daudz kas būs atkarīgs no Latvijas spējas tikt sadzirdētai par notikušajām pārmaiņām un spējas nokomunicēt pozitīvo stāstu starptautiskajiem partneriem.
Vienlaikus Idelsons uzsvēra, ka šobrīd Latvijas finanšu sektors atbilst labākajai praksei ne tikai Eiropā, bet arī starptautiski, tostarp arī ASV rekomendācijām.
"Pēdējo gadu notikumi Latvijas banku sektorā radījuši negatīvu fonu un augsni dažādām spekulācijām. Domāju, ka svarīgākais izaicinājums ir turpināt darbu pie Latvijas finanšu sektora un arī valsts starptautiskās reputācijas uzlabošanas. Diemžēl modernajā pasaulē nepietiek ar izmaiņu veikšanu pēc būtības, ir nepieciešams arī šīs izmaiņas komunicēt pēc iespējas skaļāk un plašāk," teica Idelsons.
Tāpat viņš atzīmēja, ka izaicinājums šobrīd ir arī turpināt izglītot sabiedrību, mainīt tās attieksmi pret naudas atmazgāšanas jautājumiem un to nozīmīgumu.
"Kamēr šie divi uzdevumi netiks paveikti, nevarēsim runāt par "kapitālā remonta" pabeigšanu un būs grūti izkļūt no pašreizējā starptautiskā priekšstata par Latviju. Uzskatu, ka lielākā loma šajā procesā ir viedokļu līderiem un arī masu medijiem," teica Idelsons.
Taču, runājot par gaidāmo "Moneyval" novērtējumu, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs atzina, ka ir grūti komentēt, kāds tas būs. "Kāds tas būs, ir grūti komentēt, jo to veido dažādu apstākļu kopums, bet varu teikt, ka mājasdarbs, kas bija jāpaveic finanšu sektoram, noteikti ir paveikts izcili," sacīja Idelsons.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas banku sektoram 2019.gads bija pozitīvu un fundamentālu pārmaiņu gads.
"Diezgan daudz, kas ir izdarīts nozares sakārtošanā, kā arī skaidri ir redzams, ka uzlabojumi vēl turpinās, jo lielākā daļa banku, valdība, īpaši Finanšu ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veic reālas darbības sektora attīstībā. Varu teikt, pēc savas pieredzes ar kolēģiem citās valstīs, standarti, pēc kuriem pašlaik darbojas Latvijas finanšu sektors, atbilst labākajai praksei ne tikai Eiropā, bet arī starptautiski, tostarp arī ASV rekomendācijām," teica Idelsons.
Viņš piebilda, ka vairākas bankas, tostarp arī "Signet Bank" ir koriģējušas vai pilnīgi mainījušas savu biznesa stratēģiju, orientējot darbību uz Baltijas un Eiropas Savienības tirgiem, tādējādi veicinot arī Latvijas tautsaimniecības attīstītību.
"Pateicoties vietējā kapitāla bankām, Latvijas klientiem ir parādījušās lielākas kreditēšanas izvēlēs iespējas. Apzināmies, ka uzņēmumiem kredītresursi ir nozīmīgs attīstības atbalsts, kas rezultējas ne tikai nodokļu ieņēmumu pieaugumam valstij, bet arī cilvēku dzīves līmeņa uzlabojumā," piebilda Idelsons.
Viņš norādīja, ka "Signet Bank" 2020.gadā plāno Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām izsniegt aizdevumus vismaz 50 miljonu eiro apmērā, taču banka var arī pārsniegt šos plānus - tam ir nepieciešams ne tikai pašas bankas mērķtiecīgs darbs, bet arī regulatora pieejas maiņa kapitāla pietiekamības normatīvu aprēķināšanai un zināmā mērā uzraudzības pasākumiem kopumā.
"Regulatoram skaidri jādefinē kādus kontroles pasākumus bankām ir jāveic. Ja tas tiks panākts, tad klientu plašu publicitāti ieguvušās problēmas ar kārtējo operāciju apkalpošanu Latvijas bankās aizies pagātnē," pauda Idelsons.
Viņš atzīmēja, ka "Signet Bank" plāno turpināt palielināt uzņēmējdarbības apmērus mērķa tirgos - Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, galvenokārt pievēršot uzmanību vietējam tirgum, kas šobrīd veido jau pusi no bankas kopējās noguldījumu un ienākumu bāzes. "Pateicoties pieejai turīgo klientu piederošajiem līdzekļiem, mēs varam ne tikai finansēt projektus, izmantojot bankas līdzekļus, bet arī organizēt apjomīgus finansēšanas darījumus kopīgi ar saviem klientiem gan kreditējot, gan izlaižot obligācijas," piebilda bankas valdes priekšsēdētājs.
Idelsons atzīmēja, ka iepriekš minēto uzdevumu ēnā paliek reālie servisa uzlabojumi, ko ikdienā bauda banku klienti, taču viennozīmīgi turpināsies digitālā transformācija, un banku pakalpojumi kļūs aizvien ātrāki.
"Ļoti ceru, ka tiks pabeigts darbs pie nodrošināto obligāciju likumdošanas, ka regulators lielāku uzmanību pievērsīs Latvijas "fintech" uzņēmumu regulācijai un atbalstam. Bankas arvien lielāku uzmanību pievērsīs arī ar klimata pārmaiņām saistītām tēmām," piebilda Idelsons.
"Signet Bank" ir dibināta 1992.gadā ar nosaukumu "Latvijas Biznesa banka". 2013.gada maijā banku iegādājās VMHY līdzīpašnieks Andrejs Vdovins un banka jūlijā mainīja nosaukumu pret "Bank M2M Europe". Savukārt 2017.gada septembrī par bankas lielākajiem īpašniekiem kļuva "Signet Global Investors Limited", "Hansalink" un "Fin.lv" un mēneša beigās banka mainīja nosaukumu pret "Signet Bank".
Pēc aktīvu apmēra "Signet Bank" 2019.gada septembra beigās bija otra mazākā banka Latvijā.
