Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir darījis zināmu Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam, ka normatīvie tiesību akti neparedz mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma sadalīšanas veidus, pavēstīja Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Reinis Odiņš.
Šāds blakus lēmums pieņemts, paplašinātā sastāvā izskatot kasācijas sūdzību un atceļot spriedumu, ar kuru apmierināta AS "Latzemes aktīvi" prasība pret kopīpašniekiem par kopīpašuma - nekustamā īpašuma, kas sastāv no zemes un divām dzīvokļa īpašumos nesadalītām dzīvojamām mājam ar palīgēkām, izbeigšanu.
Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Odiņš skaidroja, ka, izskatot atbildētājas - kopīpašnieces - kasācijas sūdzību, Senātam bija jāatbild uz tajā norādīto argumentu, ka pārsūdzētajā spriedumā prasība apmierināta, nepamatoti nepiemērojot Civillikuma 1.pantu, kas paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, jo nedz judikatūrā, nedz juridiskajā literatūrā minētās normas piemērojamība kopīpašuma izbeigšanas lietās netiek kategoriski izslēgta, un tiesai bija jāizvērtē apstākļi, kas var būt pamats šīs likuma normas piemērošanai un līdz ar to prasības par kopīpašuma izbeigšanu noraidīšanai.
Kasācijas sūdzībā arī norādīts, ka apelācijas instances tiesa ir konstatējusi apstākļus, kas varēja būt par pamatu Civillikuma 1.panta piemērošanai, bet nav sniegusi apstākļu juridisku novērtējumu kopsakarā ar minēto tiesību normu.
Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa, noraidot prasību, nepamatoti atsaukusies uz citā lietā izdarītu atziņu, ka kopīpašuma izbeigšanas prasību noraidīšanu nevar pamatot ar Civillikuma 1.pantu, jo tiesa neņēma vērā, kādos apstākļos iepriekš minētā atziņa izteikta.
Senāts arī uzsvēra, ka iepriekš minētā atziņa minētajā lietā izteikta apstākļos, kad apelācijas instancē Civillikuma 1.pants kā pamats prasības noraidīšanai piemērots, nenodibinot apstākļus, proti, neviena no pusēm uz tādiem arī nenorādīja, kas liecinātu par kopīpašnieka rīcību, kura vērsta uz neattaisnojamu mērķu sasniegšanu, un neatklājot, kā tieši netaisnprātīgā rīcība izpaudusies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesai, konstatējot apstākļus, kas varētu būt par pamatu Civillikuma 1.panta piemērošanai, bija pienākums pārliecināties, vai likumā paredzēto tiesību prasīt kopīpašuma izbeigšanu prasītāja izlieto taisnprātīgi, respektējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses, un attiecīgi lemt par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu.
Senāts lietā pieņēma arī blakus lēmumu, ar kuru Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam darītas zināmas normatīvo tiesību aktu nepilnības. Senāts norādīja, ka normatīvie tiesību akti neparedz mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma sadalīšanas veidus.
Senāta ieskatā, ir apsverama sadalīšana dzīvokļa īpašumos kā jauns kopīpašuma izbeigšanas veids, kā arī visu kopīpašnieku interešu labākai aizsardzībai noteikt iespēju vienlaikus piemērot dažādus kopīpašuma sadalīšanas veidus - šobrīd likums paredz iespēju izvēlēties tikai vienu no kopīpašuma izbeigšanas veidiem. Turklāt Senāts nolēma informēt Prokuratūru par lietā iesaistīto personu rīcības iespējamu neatbilstību likumam, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padomi - par zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu rīcības iespējamu neatbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksam.
